Morfoloģija un bioloģija. Naterera naktssikspārnis ir vidēja lieluma naktssikspārņu Myotis ģints suga, ķermeņa garums 42–50 mm, apakšdelms 36–44 mm. Apmatojums gaišbrūns mugurpusē, gaišpelēks līdz balts vēderpusē. Ausis garas, nosmailotas (garākās no Latvijā sastopamajiem naktssikspārņiem); auss radziņš ļoti garš un nosmailots, pārsniedz pusi auss garuma. Āda uz purna gaišbrūna vai gaišsārta, lidplēves brūnas. Lidplēves ārmala starp pakaļkāju pēdām un asti uzbiezināta (atgādina ar gumiju savilktu auduma malu) un klāta cietiem sariņiem. Līdzīgi kā citiem naktssikspārņiem, ir divi mazie priekšdzerokļi un nav epiblēmas. Tipiska mežu suga, kuras ultraskaņas signāli un lidojuma veids ļauj baroties biezoknī, piemēram, ķert uz zariem un lapām sēdošus kukaiņus un zirnekļus. Jūnijā mātīte dzemdē vienu mazuli, kuru baro ar pienu nepilnu mēnesi līdz tā lidotspējas iegūšanai. Mazuļi dzimst mātīšu jeb vairošanās kolonijās. Pirmās vairošanās vecums Latvijā nav zināms, bet, visticamāk, tas neatšķiras no citur novērotā: mātītes var sākt pāroties jau pirmā dzīves gada rudenī (Linton, Macdonald 2018). Paaudzes ilgums ir trīs gadi (Gazaryan et al. 2020), bet lielākais zināmais dzīves ilgums ir gandrīz 24 gadi (Gaisler et al. 2003). Līdzīgi kā citām sikspārņu sugām, tēviņi vasarā lielākoties dzīvo atsevišķi no mātītēm. Rudenī raksturīga spietošana (pulcēšanās naktīs pie ziemošanas vietām), kura šai sugai ir vēlāk nekā citām naktssikspārņu sugām – no septembra līdz oktobra beigām (Šuba et al. 2008). Spietošanas iemesli droši nav zināmi, taču valdošais uzskats ir, ka tā ir saistīta ar pārošanos.
Izplatība. Sugas pamatareāls ir Eiropa, izņemot Skandināvijas un Krievijas Z daļu. Atsevišķas populācijas zināmas arī Ziemeļāfrikā (Alžīrijā un Marokā), kā arī Kaukāzā un Mazāzijā. Sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs, un nav pamata domāt, ka Latvijas reģionālā populācija būtu no tām izolēta. Latvijā novērota aptuveni 40 pazemes ziemošanas vietās, galvenokārt alās un pagrabos, bet ir zināma tikai viena vairošanās kolonija un daži gadījuma novērojumi vasarā 20. gs. beigās. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 40 662 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 164 km2, tomēr šīs vērtības neatspoguļo patieso sugas izplatību. Visticamāk, tā ir izkliedēti izplatīta visā valstī. Ir ļoti maz datu par sugas izplatību, jo sugu ir ļoti grūti konstatēt ar ultraskaņas detektoriem, kas lielākoties tiek izmantoti sikspārņu izpētē.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Globālajā un Eiropas novērtējumā (Russo, Cistrone 2023) populācija ir novērtēta kā pieaugoša, tomēr daudzās valstīs, tostarp Latvijā, trūkst ticamas informācijas reģionālo populāciju lieluma un tendenču novērtēšanai. Latvijā informācija ir tikai par nelielu skaitu indivīdu, kuri tiek reģistrēti ziemošanas vietās ziemojošo sikspārņu monitoringa ietvaros, kā arī par atsevišķiem pētījumiem no 2005. līdz 2013. gadam par spietošanu pie dažām ziemošanas vietām. Ekspertu vērtējumā sugas reģionālā populācija ir mazāka nekā vairumam citu šīs ģints sugu Latvijā (izņemot bārdaino naktssikspārni). Vienīgajā zināmajā vairošanās kolonijā pieaugušo mātīšu skaits ir ap 30, tas atbilst vidējam koloniju lielumam citur Eiropā (Dietz, Kiefer 2016). Ziemojošo sikspārņu monitoringā katru ziemu tiek uzskaitīts tikai līdz 25 indivīdiem, taču skaits ir stabils kopš 1993. gada.
Biotopi un ekoloģija. Vienīgā Latvijā zināmā vairošanās kolonija ir novērota īpaši izveidotā sikspārņu būrītī priežu mežā pie Engures ezera; arī citi nejaušie atradumi ir saistīti ar dažādiem meža biotopiem. Latvijā ziņu par sugas ekoloģiju vasaras periodā tikpat kā nav. Zināms, ka suga ziemo pazemes mītnēs, līdz šim novērota alās un dažādos, lielākoties vecos, pagrabos. Ir pamats uzskatīt, ka lielākā daļa indivīdu pārziemo nezināmās, iespējams, pazemes mītnēs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde, tūrisma un atpūtas vietu ierīkošana, pesticīdu lietošana un citas vietējas ekosistēmas pārmaiņas. Mežistrāde (koku ciršana koksnes ieguvei vai kaitēkļu apkarošanai) ietekmē gan potenciālo mītņu vietu daudzumu (veci koki ar piemērotām slēptuvēm), gan barošanās biotopu kvalitāti (retināšana un izcirtumi negatīvi ietekmē sugas, kas ir pielāgojušās blīvām mežaudzēm). Pesticīdu ietekme vairāk ir attiecināma uz mežu un mežmalu biotopiem, daļēji – arī ūdeņu biotopiem; iespējama gan tieša ietekme, dzīvniekiem apēdot saindētus kukaiņus, gan netieša ietekme – barības bāzes mazināšanās. Tūrisma un atpūtas vietu ierīkošana ziemošanas vietu tuvumā var palielināt traucējumus ziemā (Latvijā suga ziemošanas vietās vairākkārt ir tikusi negatīvi ietekmēta). Ceļu tīkla izveidošana mežos (klajumi mežā, līdz ar to lielāka vēja ietekme, traucējums), apgaismojuma ierīkošana, retināšana u. tml. labiekārtošanas darbi parkos un mežaparkos sugu var lokāli ietekmēt gan tieši, gan pastarpināti, ietekmējot tās barības bāzi – kukaiņus. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), ņemot vērā tās galveno izmantoto biotopu apdraudējumu, kā arī, visticamāk, skaitliski nelielo populāciju.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras aizsardzību paredz arī EUROBATS. Sugas aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Daļa zināmo ziemošanas vietu ir ĪADT (lielākā daļa – Gaujas Nacionālajā parkā, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, dabas parkos “Abavas senleja”, “Riežupe” un “Piejūra”, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”), taču dati par apakšpopulācijas lielumu šajās teritorijās ir nepietiekami. Nav izstrādāts sugas aizsardzības plāns, bet prasības nodrošināt šīs un citu sikspārņu sugu aizsardzību ir iestrādātas vairāku ĪADT individuālajos aizsardzības noteikumos vai dabas aizsardzības plānos. Galvenie nosacījumi, kas ir jāievēro šīs sugas saglabāšanai, ir ziemošanas vietu aizsardzība no tūristu radīta traucējuma un pēc iespējas saudzīga mežsaimniecība: veco koku un nogabalu saglabāšana, miera perioda ievērošana laikā, kad sikspārņiem ir nelidojoši mazuļi, meža stāvu struktūras uzturēšana. Jāveic pētījumi gan par sugas izplatību un populācijas lielumu, gan sugas ekoloģiskajām prasībām.
Autors: Viesturs Vintulis.
Summary. Natterer’s bat – Myotis nattereri. The species is distributed throughout Europe, except Scandinavia and northern Russia. It is found in all of Latvia’s neighbouring countries. In Latvia, distribution data is very limited. The EOO is 40,662 km2, and the AOO is 164 km2. The species has been recorded in about 40 underground hibernation sites, mainly in caves and cellars. Only one breeding colony and a few occasional records are known in summer. Therefore, the calculated AOO and EOO values do not reflect the true distribution of the species. The size of the regional population is unknown. According to the expert opinion, the regional population is probably smaller than most other species of the genus in Latvia. Only up to 25 individuals are recorded each winter during monitoring of hibernating bats, but the numbers have remained stable since 1993. The only known breeding colony was found in a pine forest near Lake Engure, and other occasional observations are associated with various forest habitats. The species is threatened by logging, and locally by the development of recreational sites, the use of pesticides, and other ecosystem changes. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to threats to its main habitats and the likely small regional population size. It is a species of EU importance and protected in Latvia, whose protection is also required by EUROBATS. Some of the known hibernation sites are in protected nature areas; most of them in the Gauja National Park, the North Vidzeme Biosphere Reserve, the “Abavas senleja”, “Riežupe” and “Piejūra” Nature Parks, and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. There is no species protection plan, but requirements to ensure the protection of this and other bat species are included in the individual regulations or nature management plans of several protected nature areas. The main conditions that should be respected for this species are the protection of hibernation sites from disturbance by tourists and low-impact forestry: preservation of old trees and forests, keeping the dormant period when bats have flightless juveniles, and maintaining the multi-layered structure of the forest. Research is needed on the distribution, population size, and ecology of the species in Latvia.
Literatūras saraksts
