Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 60–120 cm augsts lakstaugs ar zilganzaļu nokrāsu un gariem, ložņājošiem sakneņiem. Veido skrajus cerus. Stiebri stāvi. Lapas līdz 13 mm platas, īsas, ar smailu galu. Lapas maksts apaļa, uzpūsta. Mēlīte noapaļota, līdz 5 mm gara. Ziedkopa – 3–8 cm gara, blīva, cilindriska, vārpveidīga skara. Ziedi izvietoti vārpiņās pa vienam, tās ir plakanas, bez akota (vai tas ir ļoti īss, līdz 5 mm), vārpiņas plēksnes smailas, daļēji saaugušas, šķautne apmatota. Auglis – sīks grauds. Zied no maija līdz jūlijam (Kabucis 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijā un Ziemeļamerikā, nedaudz Dienvidamerikā un Ziemeļāfrikā (Akhani 2014; GBIF 2023). Igaunijā tā sastopama diezgan bieži jūras piekrastē un salās, Lietuvā ir bijusi zināma viena atradne (Krall et al. 2003). Latvijā suga konstatēta ļoti reti – Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē (Kabucis 2003; Priedītis 2014). Atradnes koncentrētas Rīgā un tās apkārtnē (Jaunciemā, Vecdaugavā, Vakarbuļļos, Lielupes grīvā). Suga sastopama arī Liepājas ezera krastā un Randu pļavās. Sastopamības apgabals (EOO) ir 8202 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2. Sugai piemērotu dzīvotņu jūras tuvumā ir maz, un, lai arī nav bijuši mērķtiecīgi sugas izplatības pētījumi, tiek uzskatīts, ka AOO nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Sugas dzīvotņu platībai un kvalitātei ir tendence mazināties, kas izraisa populācijas sarukšanu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir halofīts ar vidēju sāls izturību (Grigore, Toma 2010). Latvijā tā sastopama piejūras zālājos iesāļās augsnēs, retumis slapjās palieņu pļavās (Kabucis 2003; Rūsiņa 2013). Var būt sastopama arī lagūnu krastos (Rove 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, nepietiekami vai pārāk intensīvi apsaimniekojot zālājus vai pārtraucot zālāju pļaušanu, arī nesavācot nopļauto zāli, un noganīšanu. Draudi ir arī tūrisma un rekreācijas teritoriju paplašināšanās, intensīvas sporta un atpūtas aktivitātes jūras piekrastē, nosusināšana. Vietām negatīva ietekme ir invazīvām un ekspansīvām augu sugām, kuras var izkonkurēt niedru lapsasti. Straujas un sugai nelabvēlīgas pārmaiņas notiek dabiskās sukcesijas gaitā zālāju un lagūnu biotopos, tiem aizaugot ar augstiem lakstaugiem, krūmiem un kokiem.
Aizsardzība. Aptuveni 90% atradņu ir ĪADT (dabas liegumos “Jaunciems”, “Vecdaugava”, “Liepājas ezers” u. c.).
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Efektīvi jāapsaimnieko ĪADT, nodrošinot piejūras zālāju un lagūnu atjaunošanu un uzturēšanu (Laime u. c. 2017; Rūsiņa 2017). Izstrādājot ĪADT dabas aizsardzības plānus, jāizvērtē niedru lapsastes atradnes, to platība un stāvoklis. Jāpēta sugas sastopamība un jānovērtē populācijas lielums. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki, jāinformē par šīs sugas dzīvotņu apdraudētību un to apsaimniekošanas svarīgumu. Ieteicama sugas iekļaušana īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Creeping foxtail – Alopecurus arundinaceus. It is very rare in Latvia, found only along the coast of the Baltic Sea and the Gulf of Riga. A. arundinaceus occurs in Riga and its surroundings (Jaunciems, Vecdaugava, Vakarbuļļi and the River Lielupe estuary), the shores of Lake Liepāja, and in the “Randu Pļavas” Nature Reserve. The EOO is 8,202 km2, and the AOO – 28 km2. There is no data on the population size. It grows in coastal grasslands on saline soils, but rarely in wet floodplain meadows. It can also be found on the shores of lagoons. The species is threatened by the degradation and transformation of ecosystems due to improper management of grasslands, the cessation of grassland mowing and grazing, tourism and recreation on the seacoast, and invasive and expansive plant species. Changes unfavourable to A. arundinaceus occur during natural succession in grassland and lagoon habitats, as they become overgrown with tall herbs, shrubs and trees. Approximately 90% of the species’ localities are in protected areas, e.g., the “Jaunciems”, “Vecdaugava” and “Liepājas ezers” Nature Reserves. The area and condition of the species’ habitats tend to decrease, which causes the population to decline. Effective management of protected areas is necessary, ensuring the restoration and proper maintenance of coastal grasslands and lagoons. When developing site management plans for protected areas, the suitable habitats, their area and condition should be assessed. Research should be conducted on the occurrence of A. arundinaceus, and its population size should be assessed. Residents, primarily landowners, should be informed about the threat to the habitats of this species and the importance of appropriate management. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
