Morfoloģija un bioloģija. Slaids klijāna lieluma putns ar gariem spārniem un garu asti. Tēviņa apspalvojuma krāsa ļoti mainīga. Galva un krūtis pelēcīgas ar smalku garenisku svītrojumu, ķermenis sarkanbrūns. Spārnu virspusē segspalvas brūnas, bet lidspalvas pelēkbaltas. Spārnu gali melni. Mātīte brūna ar zeltaini baltu spārna priekšmalu, galvas virsu un rīkli. Pārtiek no grauzējiem un putniem. Ligzdu būvē uz zemes, parasti niedrājā. Dējumā 2–6 olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdguļi. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Tēviņš piegādā barību, ko nodod mātītei gaisā pie ligzdas. Gājputns, ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver lielāko daļu Eiropas (mazāk Z un D daļā) un sniedzas līdz Mongolijai. Ligzdo arī Āfrikas Z daļā. Ziemo galvenokārt Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Indijā, bet arī Rietumeiropā un Vidusjūras reģionā (BirdLife International 2021a). Izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem palielinājusies gan Z, gan D daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 1940 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 79 797 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2021a). Arī Eiropas populācija ir stabila. Igaunijā populācija pieaug. Krievijas populācijas īstermiņa tendence nav zināma, bet ilgtermiņā populācija pieaug. Baltkrievijā ilgtermiņa tendence nav zināma, bet īstermiņā populācija ir stabila. Lietuvā ilgtermiņā populācija stabila, bet īstermiņā sarūk (BirdLife International 2021b). Latvijas ligzdojošā populācija ir 7715–22 056 mātītes (15 430–44 112 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņa populācijas tendence ir nezināma, bet īstermiņa – neskaidra (Ķerus u. c. 2021). Pārrēķinot pašreizējās populācijas pārmaiņas uz triju paaudžu periodu, prognozēts samazinājums par 34%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops ir niedrājiem aizaugušas ūdenstilpes – ezeri, dīķi, karjeri, bebru dīķi u. tml. vietas, arī purvi ar blīvākām niedru audzēm vai niedrēm aizaugušas pļavas. Barojas arī klajā lauku ainavā un purvos (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 6,5 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, taču Eiropas līmeņa novērtējumā ir norādīts, ka citviet Eiropā tiek medīta (BirdLife International 2021b).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Būtiski draudi sugai ir mitrāju nosusināšana un izžūšana, vajāšana, piesārņojums (it īpaši pesticīdu lietošanas dēļ mitrājos un to tuvumā), saindēšanās ar smagajiem metāliem (īpaši ar svina skrotīm, barojoties ar ūdensputniem). Nereti putni tiek nelikumīgi nogalināti. Sugu var apdraudēt arī vējparku attīstība (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” niedru lija ir viena no izveidošanas mērķsugām 98 ĪADT. Niedru lija ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Babītes ezers”, “Engures ezers”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Liepājas ezers”, “Pape” (Račinskis 2004). Tiek veikts sugas ligzdojošās populācijas monitorings (Avotiņš 2021). Niedru lijas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā niedrāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Western Marsh-harrier − Circus aeruginosus. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004, while no considerable change in distribution occurred between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 1,940 km2, the EOO – 79,797 km2. The breeding population is estimated at 7,715–22,056 females (15,430–44,112 adult individuals). The long-term population trend is unknown, while the short-term trend – unclear. However, a 34% drop in population is projected if the current population change is extrapolated over three generations. The breeding habitat includes water bodies overgrown with reeds – lakes, ponds, quarries, beaver ponds, and similar sites, as well as wetlands with denser reed stands or grasslands overgrown with reeds. They also forage in open countryside and wetlands. Drainage and desiccation of wetlands, persecution, pollution (especially due to pesticide use in and near wetlands), heavy metal poisoning (especially from lead shot, as it forages on waterfowl) pose significant threats to the species. Birds are often killed illegally. The species may also be threatened by the development of wind farms. Monitoring of the breeding population of the species is ongoing. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of reedbeds is essential for the protection of the species.
Literatūras saraksts
