Morfoloģija un bioloģija. Strazda lieluma ķauķis ar garu, masīvu knābi. Pieauguša putna ķermeņa virspuses pamatkrāsa silti pelēkbrūna ar rūsganbrūnu muguras lejasdaļu un virsasti. Vēderpuse baltgana ar rūsgandzeltenīgiem sāniem. Pārtiek galvenokārt no laputīm un citiem kukaiņiem, kas dzīvo uz niedrēm. Ligzdu būvē no niedru lapu strēmelēm un skarām un ievij starp niedrēm, vilkvālītēm, retāk – starp niedrājos augušu krūmu zariem, parasti 1–1,5 m augstumā. Dējumā 2–6 olas, gadā viens perējums. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Eiropas dienvidrietumiem stiepjas pāri Eiropas lielākajai daļai (izņemot Z daļu) līdz Mongolijas R daļai. Ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz palielinājusies, taču novērojama lejupslīde Rietumeiropā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu tā ir samazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 4276 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 82 377 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropas populācija stabila. Visās kaimiņvalstīs populācija īstermiņā stabila (Baltkrievijā – arī ilgtermiņā). Ilgtermiņā Igaunijas un Lietuvas populācija pieaug. Krievijas populācijas ilgtermiņa tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 3000 pāru (6000 pieaugušu indivīdu). Populācijas ilgtermiņa tendence nav zināma, bet īstermiņā tā mazinās (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 40%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo niedru joslas un pudurus ezeros, gar upēm un zivju dīķos, retāk niedrēm aizaugušus bebru dīķus. Izvairās no lieliem vienlaidu niedrājiem (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 3,2 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu, iespējams, apdraud nosusināšana, apūdeņošana, posmkāju daudzuma mazināšanās un zemes apgūšana (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Niedru strazds nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Keišs 2021). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā niedrāji un jāmazina eitrofikācija.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Great Reed-warbler − Acrocephalus arundinaceus. In Latvia, the distribution did not change considerably between 1980–1984 and 2000–2004 and declined between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 4,276 km2, the EOO – 82,377 km2. The breeding population is estimated at 3,000 pairs (6,000 adult individuals). The long-term population trend is unknown, but it is declining in the short term. The population has declined by 40% within ten years. Inhabits belts and clusters of reeds in lakes, along rivers and in fish ponds, and, less commonly – beaver ponds that are overgrown with reeds. Avoids large continuous reedbeds. The species is likely to be threatened by drainage, irrigation, the declining quality of reeds, reduced density of arthropods, land reclamation, eutrophication and reed dieback. Monitoring of the population of the species is ongoing. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. Conservation of reedbeds and the reduction of eutrophication are essential for the protection of the species.
Literatūras saraksts
