Morfoloģija un bioloģija. Nošķeltās dižvālenes augļķermeņi ir lieli, 7–12 cm augsti, sākumā vālesveida, oranždzelteni, vēlāk vālesveida ar plakanu, it kā nošķeltu galu ar rievainām malām, dzelteni līdz dzeltenbrūni. Mīkstums gaišs, vēlāk brūngans, ar maigu garšu un patīkamu smaržu. Sporas bezkrāsainas, birumrakstā gaiši okerdzeltenas, eliptiskas, ar pilieniem, 10–13 x 6–7,5 µm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi pa vienam vai nelielās grupās veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā, Āfrikā (GBIF 2023). Eiropā novērota samērā reti, galvenokārt nemorālajā dabas zonā. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatējis V. Lūkins 1979. gadā Rietumlatvijā, Tukuma apkārtnē, Sēmē (Lūkins 1982). Vidzemē (Līgatnes apkārtnē) suga atrasta tikai vienu reizi 1988. gadā. Līdz 2022. gadam zināmas 15 atradnes, galvenokārt Kurzemē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 11 306 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 60 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Trūkst datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Nedzīvās zemsegas un augsnes saprotrofs, arī skujkoku mikorizas sēne. Eiropā sastopama skujkoku un jauktos mežos kaļķainās augsnēs (Breitenbach, Kraenzlin 1986). Latvijā tā aug nelielās grupās uz augsnes skujkoku vai jauktos mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību galvenokārt ietekmē mežizstrāde un koksnes ieguve, kā arī vecu mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā var pārskatīt; iespējams, ka tās turpmāka aizsardzība nav nepieciešama. Sastopama ĪADT, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā. Lielākā daļa atradņu atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu – skujkoku mežu – saglabāšanu. Jāveic papildu pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju, apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Truncated club – Clavariadelphus truncatus. Occurs in Europe, North America, Asia, and Africa. It is relatively rare in Europe, and mainly found in the nemoral zone. Rare in Latvia. As of 2022, 15 localities are known, mainly in the Kurzeme region. EOO 11,306 km2, and AOO 60 km2. There’s no information available on changes in distribution due to a lack of studies. Data on the regional population size and changes in Latvia are lacking. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a litter and soil saprotroph, also mycorrhizal with conifers. In Latvia, as elsewhere in Europe, it grows on soil in coniferous or mixed forests. The main threats are logging and a decrease in the proportion of old-growth forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. It is a protected species in Latvia. The legal status of the species in Latvia may be reviewed; it may not require further protection. It is found in protected nature areas such as the Ķemeri National Park, but most localities are outside these areas. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats – coniferous forests. Further research is needed on the distribution, ecology and threats.
Literatūras saraksts
