Morfoloģija un bioloģija. Olīvzaļās cetrēlijas laponis ir līdz 10 cm diametrā, lapveida, veido plati zarojošas, viļņainas daivas. Daivas 0,5–2,0 cm platas, cieši pieguļošas, bieži pārsedz cita citu. Daivas noapaļotas ar viļņainām apmalēm. Daivu augšpuse blāvi pelēka, dažreiz brūna, ar izklaidus punktveida pseidocifelām, vecāku daivu apmales ar sorēdijām. Daivu apakšpuse melna, mazliet krunkaina. Rizīnas daivu apakšpusē izklaidus, vienkāršas, ar platu gaišāku joslu gar daivu malu. Apotēciji attīstās reti (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Lai noteiktu cetrēliju Cetrelia ģints sugas, ir jāanalizē sekundāro metabolītu sastāvs. Šim nolūkam lieto standartizētas plānslāņu hromatogrāfijas metodes (Degtjarenko, Moisejevs 2020).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Latvijā uzskatāma par retu. Zināmas aptuveni 35 atradnes valsts A, Z un nedaudz D daļā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Degtjarenko, Moisejevs 2020; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 24 707 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 148 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Somijā sugas reģionālā populācija ir stabila (Pykälä et al. 2019). Igaunijā reģionālā populācija mazinās (Lõhmus et al. 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un izmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā neliela – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug uz melnalkšņu (retāk citu platlapju) mizas vecos dabiskos platlapju mežos ar stabilu, augstu gaisa mitrumu. Latvijā konstatēta arī uz oša, liepas, ozola, apses, lazdas, baltalkšņa un bērza (Degtjarenko, Moisejevs 2020). Gandrīz visas atradnes ir ES nozīmes aizsargājamos biotopos – staignāju mežos, aluviālos krastmalu un palieņu mežos, vecos vai dabiskos platlapju mežos u. c. (DAP 2025). Dabisku meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde, kas ne tikai mazina piemēroto koku daudzumu un arī maina meža mikroklimatu, kā arī mežu meliorācija. Tā novērtēta kā jutīga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta ĪADT, piemēram, dabas parkā “Vecumu meži”, tomēr vairums atradņu (apmēram 80%) ir ārpus ĪADT. Lai aizsargātu sugu, izveidoti trīs mikroliegumi. Jāaizsargā sugas atradnes, nepieļaujot tajās mežizstrādi un citas darbības, kas maina dabisko mikroklimatu. Lai saglabātu meža mikroklimatu sugas atradnēs, jāveido arī buferzonas ap tām. Atsevišķos gadījumos jāatjauno dabiskais hidroloģiskais režīms. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs.
Summary. Cetrelia olivetorum is found in Europe, Asia, North America and Australia. Approximately 35 localities are known in Latvia. The EOO is 24,707 km2, and the AOO is 148 km2. This epiphytic species grows on the bark of black alder (and less often on other broadleaf trees) in old, natural broadleaf forests with stable to high air humidity. In Latvia, it has also been found on ash, linden, oak, aspen, hazel, white alder and birch. The species is threatened by logging, which not only reduces the number of suitable trees but also alters the forest microclimate, as well as by forest drainage. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. It is a protected species in Latvia, and micro-reserves can be created for the preservation of its habitats. Its legal status of protection must be maintained. The species has been found in protected areas, for example, in the “Vecumu meži” Nature Park; however, most of the localities are outside the protected areas. The species’ localities should be protected by preventing logging and other activities that alter the natural microclimate.
Literatūras saraksts