Morfoloģija un bioloģija. Oranžās brūnzobes augļķermeņi ir ar kātiņu un cepurīti, cepurīte līdz 12 cm plata, 1,0–1,5 cm bieza, sākumā gaiša, dzeltenīga, vēlāk oranža līdz brūna, ar gaišākām joslām un gaišāku malu. Cepurītes apakšpusē adatiņas, sākumā gaišas, vēlāk brūnganas vai oranžbrūnas, gar kātiņu nolaidenas. Mīkstums gaišs līdz oranžīgs. Augļķermenis griezumā joslains, oranžs, īpaši tuvāk kātiņam. Kātiņš pakāpeniski pāriet cepurītē, pie pamata paresnināts, pūkains, oranžs līdz tumšbrūns, 2–10 cm garš. Kātiņā griezumā redzami divi slāņi. Augļķermenī nereti ieaugušas skujas, zariņi u. tml. Sporas ieapaļas, ar neregulāriem noapaļotiem izaugumiem, gaiši brūnganas, 5,5–6,5 x 4,5–5,0 µm (Breitenbach et al. 1986; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi ir pa vienam vai vairākiem kopā, var būt saauguši ar cepurītēm pa vairākiem kopā, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Eiropā sastopama daudzviet, bet visur reti. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta pirms vairāk nekā 100 gadiem (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināma 21 atradne dažādos valsts reģionos. Spriežot pēc piemēroto biotopu izplatības, varētu būt sastopama plašāk. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 21 137 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 68 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Daudzās Eiropas valstīs tās populācija strauji samazinājusies (SLU Artdatabanken 2022). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 360.
Biotopi un ekoloģija. Aug uz zemes un veido mikorizu ar skujkokiem, galvenokārt priedēm. Sastopama skujkoku un jauktos mežos. Latvijā pārsvarā mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos priežu mežos smilšainās augsnēs, pie vecām priedēm. Sēne zem viena koka var augt ilgstoši, tomēr aiziet bojā pēc koka nociršanas. Izplatīšanās notiek lēni, un visdrīzāk tā notiek ar micēliju, nevis sporām, tādēļ pēc meža izciršanas tā atjaunojas ļoti lēni.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi lielākoties saistīti ar vecu skujkoku mežu platību mazināšanos, jo sēnes micēlija attīstībai nepieciešams ilgs laiks, bet augsnes traucējumi (piemēram, ar smago meža tehniku) bojā vai pat iznīcina micēliju. Iespējams, to negatīvi ietekmē arī mežu eitrofikācija. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Vairākas atradnes ir Gaujas Nacionālajā parkā un citās ĪADT, kā arī krasta kāpu aizsargjoslā. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci priežu meži vai arī vecu priežu grupas, neveidojot lielus vienlaidus izcirtumus un pēc iespējas mazāk traucējot zemsedzi zem vecām augošām priedēm. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Orange tooth – Hydnellum aurantiacum. Distributed across Europe, Asia and North America. In Europe, it is found in many locations, but rare everywhere. It is rare in Latvia; 21 localities are known in different regions, but could be more widespread, considering the distribution of suitable habitats. The EOO is 21,137 km2, and the AOO – 68 km2. The species population has declined rapidly in many European countries. There are insufficient data on the regional population size and changes in Latvia. The number of mature individuals is estimated to be about 360. It grows on the ground, forming a mycorrhiza with conifers, most commonly pines. Found in coniferous and mixed forests, in Latvia mostly in undisturbed pine forests on sandy soils, near old pines. The species can grow under one tree for a long time, but perishes when the tree is felled. The spreading is slow. As the mycelium takes a long time to develop, the species is threatened by the decline of old coniferous forests and soil disturbance (heavy forestry machinery) that damages or destroys the mycelium. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small regional population. The species is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. Several localities are in protected nature areas, e.g. in the Gauja National Park, as well as in the coastal protection belt of the Baltic Sea. In order to protect the species, old pine forests or groups of old pines should be preserved, large continuous clear-cuts should be avoided, and the soil under old growing pines should be disturbed as little as possible. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
