Morfoloģija un bioloģija. Oranžās jumtenes cepurīte ir 2–5 cm plata, oranža līdz oranžsarkana, sākumā zvanveida, vēlāk izpletusies, ar zemu pauguru, gluda, bieži centrā krunkaina. Lapiņas ciešas, sākumā baltas, vēlāk sārtas. Kātiņš 3–8 cm garš, tievs, cilindrisks, bieži uz leju paresnināts, balts vai gaiši dzeltens, gareniski rievots. Mīkstums balts vai gaiši dzeltens, ar vāju smaržu un neizteiktu garšu. Sporas gandrīz apaļas vai garenas, 5–7 x 4–6 µm (Knudsen, Vesterholt 2012). Augļķermeņi pa vienam vai nelielos ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, Āzijā, Jaunzēlandē (GBIF 2024). Eiropā novērota ļoti reti, mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta ļoti reti. Pirmo reizi to atradusi K. Boļšakova Koknesē 2020. gadā (LNDM kolekcijas dati). Līdz 2022. gadam zināmas piecas atradnes dažādos valsts reģionos – Koknesē, Gaujienas, Zvārtavas, Sesavas apkārtnē, kā arī Moricsalā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 17 081 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā aug vecos mežos uz atmirušas lapu koku (kļavu, ošu, apšu, gobu, vīksnu) koksnes, nereti spraugās un dobumos pie dzīvu koku pamatnes (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā konstatēta dārzā uz augļu koka (Koknese), mežā uz atmirušas apses koksnes (Moricsala, Sesava), kā arī koksnes spraugā pie augošas apses stumbra pamatnes (Gaujiena).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugas izplatību ietekmē atmirušas koksnes izvākšana, vecu lapu koku mežu īpatsvara mazināšanās. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela, sadrumstalota apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, kā arī prognozēta apdzīvotās platības iespējama mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Viena no piecām sugas atradnēm atrodas ĪADT – Moricsalas dabas rezervātā. Sugas aizsardzībai jāsaglabā atmirusi koksne lapu koku mežos. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Flame shield mushroom – Pluteus aurantiorugosus. Distributed in Europe, North America, Asia, and New Zealand. It is very rare in Europe, especially in the temperate and hemiboreal zones. It is very rare in Latvia with five known localities in different regions of the country up to 2022. The EOO is 17,081 km2, and the AOO – 16 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 50. It is a wood saprotroph. In Europe, it grows in old forests on dead wood of deciduous trees (maple, ash, elm), and often in crevices and cavities at the base of living trees. The species’ distribution is affected by the removal of dead wood and by the decline in the proportion of old deciduous forests. It is assessed as Endangered (EN) due to its small, fragmented AOO and a low number of mature individuals, and a predicted possible decline in AOO. The species is not on the list of species of EU importance nor is it a protected species in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. One of the known localities is in a protected nature area – the Moricsala Strict Nature Reserve. The conservation of the species requires the preservation of dead wood in deciduous forests. Research is needed on the size, distribution and trends, life cycle and ecology of the Latvian regional population.
Literatūras saraksts
