Morfoloģija un bioloģija. Ošu pļavraibeņa spārnu plētums 35–42 mm, mātītēm tas ir lielāks – līdz 46 mm. Spārnu virspuse oranžbrūna ar tumšām vai melnām svītrām. Spārnu apakšpuse gaišbrūna ar gaišu rakstu. Tauriņi aktīvi dienā, barojas uz ziediem. Olas grupās pa 30–40. Barības augi rudenī ir koki un krūmi – bērzi Betula spp., kārkli Salix spp., sausserži Lonicera spp., irbenes Viburnum spp., bet Latvijā – jaunie oši Fraxinus excelsior. Pēc pārziemošanas kāpuru barības augi ir lakstaugi – veronikas Veronica spp., ceļtekas Plantago spp., pļavas vilkmēle Succisa pratensis u. c. Kāpuri ir tumšbrūni, ar dzeltenu plankumu rindām, melniem sazarotiem, dzelkšņiem līdzīgiem izaugumiem. Sākumā kāpuri dzīvo lielās grupās tīmekļu ligzdās, pēc pārziemošanas dzīvo pa vienam (Haahtela et al. 2011). Iekūņojas maijā. Kūniņa attīstās 12 dienas. Lido jūnija vidū–jūlijā. Gadā attīstās viena paaudze.
Izplatība. Areāls transpalearktisks. Suga sastopama Eiropas centrālajā un A daļā – no Francijas līdz pat Urāliem, kā arī Kaukāzā. Āzijā areāls stiepjas līdz Dienvidsibīrijai, Ķīnai un Mongolijai. Ir reģistrēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Igaunijā suga nav reta (Jürivete, Õunap 2020), Lietuvā sastopama tikai vietām un reti (Ivinskis, Rimšaitė 2018). Latvija atrodas tuvu izplatības areāla Z daļai un nav izolēta no citām reģionālajām populācijām. Suga ir izplatīta visā teritorijā, bet sastopama vietām, daudzviet nav reta, piemēram, Slīterē, Ķemeros, Nīcgalē (Savenkov, Šulcs 2010). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 64 962 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 820 km². Pēc eksperta vērtējuma, potenciālā AOO ir lielāka nekā pašlaik zināmā.
Populācija. Suga izzudusi Beļģijā, Dānijā un Luksemburgā un ir uz izzušanas robežas Vācijā, Zviedrijā, Austrijā, Polijā, Čehijā un Francijā. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Sastopama slapjos jauktu un lapu koku mežos un to klajumos, gar mežu ceļiem un mežmalās, kā arī aizaugošos izcirtumos. Atkarīga no barības auga sastopamības.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud biotopu izmaiņas un degradācija, piemēram, mežizstrāde, intensīva jeb pārmērīga pļaušana, nosusināšana. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo tā ir sastopama vietām un tai ir lielas skaitliskās svārstības. Netika novērtēta kā jutīga suga (VU) atbilstoši aprēķinātajam AOO, jo, iespējams, ir plašāk sastopama.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridisko statusu Latvijā ir iespējams pārskatīt. Lai aizsargātu sugu, jāpievēršas sugai nepieciešamo biotopu saglabāšanai sugas atradnēs un to tuvumā, tostarp apsaimniekojot esošās atradnes sugai labvēlīgā veidā, meklējot jaunas atradnes, izglītojot ekspertus un dabas draugus par šo sugu un tās biotopiem.
Autors: Nikolajs Savenkovs.
Summary. Scarce fritillary – Euphydryas maturna. A transpalaearctic species found in Central and Eastern Europe and Asia, where its range extends to China and Mongolia. It is recorded in all Latvia’s neighbouring countries. The species is not uncommon in Estonia (Jürivete, Õunap 2020), but is found only locally and rarely in Lithuania (Ivinskis, Rimšaitė 2018). Latvia is close to the northern part of its range and is not isolated from other regional populations. The species is distributed throughout the territory but occurs locally and is not uncommon in many places, e.g. Slītere, Ķemeri and Nīcgale (Savenkov, Šulcs 2010). The EOO is 64,962 km², and the AOO – 820 km². The potential AOO is higher than the currently known, according to the expert assessment. No quantitative studies have been carried out on the size of the regional population and its changes in Latvia. It is found in wet mixed and deciduous forests, forest openings, along forest roads and forest edges, as well as in overgrown clearcuts. The species is dependent on the presence of its food plant Fraxinus excelsior. It is threatened by habitat alteration and degradation, e.g. logging, excessive mowing and drainage. The species is now extinct from several European countries (Belgium, Denmark and Luxembourg). It is assessed as Near Threatened (NT) due to its localised occurrence and large fluctuations in numbers. The species has not been assessed as Vulnerable (VU) according to the calculated AOO because it is likely to be more widespread. It is a species of EU importance and a protected species in Latvia for which micro-reserves can be established. The legal status of the species in Latvia may be reviewed. Conservation should focus on maintaining the habitats needed by the species in and near its habitats. This includes managing existing sites in a way that is favourable to the species, finding new localities, and educating experts and nature enthusiasts about the species and its habitats.
Literatūras saraksts
