Morfoloģija un bioloģija. Ošu skleroforas apotēciji ir 0,7–1,2 mm gari, to kājiņa 0,09–0,14 mm diametrā, brūngana, bez apsarmes, spīdīga, veidota no hialīna. Apotēcija galviņa otrādi plati olveida līdz lēcveida, 0,3–0,4 mm diametrā. Ekscipula virsma izskatās kā balta, graudaina, kristālveida apsarme. Hipotēcijs gaiši dzeltenīgi brūns, mazliet izliektu virsmu. Mazēdijs tumšdzeltens. Aski cilindriski līdz šauri vālesveida. Sporas apaļas, 7–8 µm diametrā, ar kārpainu ornamentāciju (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā, Melnās un Kaspijas jūras reģionā. Latvijā izplatīta nevienmērīgi, biežāk A daļā. Zināmas aptuveni 20 atradnes (Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 109 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 80 km2. Gandrīz visi novērojumi bijuši pēc 2019. gada, un pēc sugas izzušanas riska izvērtējuma veikšanas suga konstatēta arī valsts D daļā (DAP 2025).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza, indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Sastopama samērā atklātās vietās vecos dabiskos mežos un vecos dabiskos parkveida biotopos (parkos, alejās u. c.), kā arī uz atsevišķi augošiem kokiem. Aug galvenokārt uz vecu platlapju mizas (biežāk uz ošiem un vīksnām, arī uz kļavām, ozoliem, liepām), retāk uz koksnes (SLU Artdatabanken 2025). Liela daļa atradņu ir ES nozīmes aizsargājamos biotopos – parkveida pļavās un ganībās, jauktu ozolu, gobu, ošu mežos gar lielām upēm u. c. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie sugas apdraudējumi ir mežizstrāde un nepiemērota sugas dzīvotņu apsaimniekošana (vecu vai bojātu koku izciršana parkveida biotopos un alejās, parkveida biotopu attīrīšana bez ķērpju sugu apzināšanas). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Lielākā daļa atradņu ir ĪADT – dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Mugurves pļavas”, Gaujas Nacionālajā parkā u. c. –, kā arī daļa atradņu saistīta ar aizsargājamām alejām un aizsargājamiem kokiem (dižkokiem). Jāsaglabā vecie dabiskie platlapju meži un vecie platlapji parkveida biotopos un alejās. Pirms ceļu un apstādījumu rekonstrukcijas ir jāveic retu ķērpju sugu apzināšana, lai pielāgotu apsaimniekošanas un rekonstrukcijas darbus šo sugu saglabāšanai. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, kā arī jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Sclerophora farinacea is found in Europe, as well as the Black Sea and Caspian Sea regions. It is unevenly distributed in Latvia and is more common in the eastern part. There are approximately 20 known localities. The EOO is 19,109 km2, and the AOO is 80 km2. Pursuant to an extinction risk assessment of the species, it was also found in the southern part of the country. An epiphytic species. Found in relatively open areas of old natural forests and old natural park-like habitats (parks, avenues, etc.), as well as on solitary trees. The main threats to the species include logging and the inappropriate management of the species’ habitats (felling of old or damaged trees in park-like habitats and avenues, clearing of park-like habitats without mapping of lichen species). Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Most of the localities are situated in protected areas – “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves, Gauja National Park and others, as well as some localities are associated with protected avenues and protected trees. Old natural broadleaf forests and old broad-leaved trees in park-like habitats and avenues must be conserved. Before the reconstruction of roads and green spaces, mapping of rare lichen species should be performed in order to tailor management and reconstruction works for the conservation of this species.
Literatūras saraksts
