Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 80 cm augsts lakstaugs, veido blīvus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis gaiši dzeltenbrūnas. Lapas līdz 6 mm platas, īsākas nekā stublājs. Ziedkopa 4–7 cm gara skara. Vienādvārpu grīšļu grupas suga, vārpiņu daudz, tās ir sēdošas vai ar ļoti īsu kātu, cieši satuvinātas, vīrišķie ziedi vārpiņu augšdaļā. Pūslīšu plēksnes ar smaili, īsākas nekā pūslīši. Pūslīši 4,5–5 mm gari, zaļganbrūni, spīdīgi, ar izcilnētām dzīslām, knābītis dziļi šķelts. Auglis – pūslītī ietverts rieksts. Zied maijā un jūnijā (Baroniņa 2001, 2003). Apputeksnē vējš. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002), Norvēģijā – tikai ar sēklām (Solstad et al. 2021). Latvijā sugas vairošanās nav pētīta.
Izplatība. Suga izplatīta visā Eiropā, taču galvenokārt R, centrālajā un D daļā, arī dažviet Āzijas DR daļā, atsevišķas atradnes Ziemeļāfrikas piekrastē, no siltās līdz mērenajai joslai (GBIF 2023; Govaerts 2024). Igaunijā samērā reti sastopama suga DR daļā, Baltijas jūras tuvumā un salu piekrastē (eElurikkus 2022). Lietuvā reti D daļā (Baroniņa et al. 2003). Latvijā reti, galvenokārt Piejūras zemienē, Rīgas līča DR piekrastes tuvumā, atsevišķas atradnes ir valsts R un centrālajā daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 7111 km2. Trūkst informācijas, lai novērtētu, kā ir mainījusies sugas izplatība, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Baroniņa 2001, 2003). Apdzīvotā platība (AOO) ir 72 km2. Tiek uzskatīts: ja arī AOO ir lielāka, tā nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku Latvijā nav. Otrubas grīslis var veidot nelielas grupas, taču Latvijā indivīdu skaits vienā atradnē nepārsniedz dažus desmitus (DAP 2022). Globāli sugas populācijas pārmaiņu tendences ir neskaidras (Akhani, Zehzad 2014).
Dzīvotnes un ekoloģija. Aug mitrās, barības vielām vidēji bagātās, bāziskās, parasti kaļķainās augtenēs. Var augt arī iesāļās augtenēs (Tichý et al. 2023). Nepieciešami nelieli traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023). Latvijā suga sastopama mēreni mitros un slapjos zālājos, pamestos dolomīta un grants karjeros (DAP 2022). Areāla Z daļā (Zviedrijā, Norvēģijā, Britu salu Z daļā) sugas izplatība saistīta ar jūru un okeānu piekrastes dzīvotnēm (GBIF 2023). Lielbritānijā suga aug strautu, dīķu malās, līdzenumu zālājos, grāvjos. Savukārt Anglijas ziemeļos un Skotijā tā ir tipiska jūras piekrastes dzīvotņu suga, kas aug arī pludmalē (BSBI Online Plant Atlas 2020). Eiropas centrālajā daļā tās optimālās dzīvotnes ir augsnes virskārtas traucējumu vietas mēreni mitros zālājos un niedrāji un grīšļu audzes iesāļās augtenēs. Var būt dominējošā suga iesāļu augteņu zālājos Eiropas vidienē (Sádlo et al. 2007).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mitro un slapjo zālāju susināšana, kā arī dažviet to ietekmē zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana. Šobrīd sugu, visticamāk, visbūtiskāk ietekmē apsaimniekošanas trūkums zālājos un zemes lietojuma veida maiņa. Izstrādātos karjeros suga var izzust dabiskās sukcesijas rezultātā.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Skaitliski nozīmīgas atradnes atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums. Ieteicams noskaidrot citas vietas ar lielāko sugas indivīdu skaitu un saglabāt tās. Jāapsaimnieko zālāji. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. False fox-sedge – Carex otrubae. It is rare in Latvia, found mainly in the Coastal Lowland, near the south-western coast of the Gulf of Riga, with isolated localities in the western and central parts of the country. The EOO is 7,111 km2; the distribution of the species has decreased compared to what was previously known. The AOO is 72 km2. There is no data on the size of subpopulations in each locality and the overall population dynamics in Latvia. The species can form small groups, but usually, the number of individuals per site does not exceed a few dozen. C. otrubae grows in mesic to wet grasslands, abandoned dolomite quarries, roadsides, ditches, on moist, moderately rich, alkaline soil. The species is threatened by the drainage of moist and wet grasslands and the cessation of semi-natural grassland management. The percentage of the population occurring in protected areas is unknown. The largest subpopulations are known from the Ķemeri National Park. Research on the distribution and population size is required. It is recommended to identify places with the largest number of individuals of the species and to ensure their conservation. Restoration and maintenance of suitable habitats in semi-natural grasslands and similar habitats are required. The species should be included on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
