Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Iezaļgani, dažkārt sirmi augi, 1–2 mm augstos ciņos. Lapas līdz 2 mm garas, ovālas vai olveida, ar noapaļotu galu, gludas vai viegli papillozas ar 1 mm garu, bezkrāsainu izejošu lapas dzīslu. Lapas mala plakana, gluda. Sausas lapas ir cieši sakļautas, mitras – nedaudz atstāvošas. Šūnas četrstūrainas, kvadrātiskas, ar noapaļotiem stūriem, lapas galā ar uzbiezinātām sienām, pie pamatnes – bez uzbiezinājuma. Sporangiji cilindriski, olveida, brūngani vai tumši purpursarkani, gari un šauri, taisni, galā nošķelti, novecojot sakrokojas; bez peristoma; operkulums ar garu knābi; setas 2–3 mm garas (Smith 2004; Atherton et al. 2010; FNA 2015).
Izplatība. Cirkumpolāra D reģiona un mērenā klimata joslas suga līdz 390 m v.j.l. Sastopama lielā daļā Eiropas, arī Makaronēzijā, nav konstatēta vairākās Vidusjūras reģiona daļās (Smith 2004). Sastopama arī Ziemeļāfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Patagonijas dienvidos, Austrālijā, Jaunzēlandē (introducēta) un Antarktīdā (Blockeel et al. 2014). Latvijā pirmo reizi konstatēta 1930. gadā (N. Malta) Vidzemē uz dolomīta Daugavas ielejā Pļaviņu apkārtnē pie Bebrulejām (Aболинь 1968; Āboliņa u. c. 2015), vēlāk atrasta tikai vienu reizi – 2017. gadā Kurzemē, Skrundas pagastā, iepretī Šķērveļa ietekai Ventā atklātā vietā uz neliela dolomītu atseguma (A. Opmaņa novērojums). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Sabovljevic 2019). Latvijas reģionālā populācija ir ļoti maza, jo tā ir ļoti reta, ar vienu agrāku un vienu mūsdienu atradni. Nav iespējams izteikt ar datiem pamatotu prognozi, taču populācijai nav gaidāms pieaugums. Klimata pārmaiņu rezultātā (tam kļūstot siltākam) Latvijas klimats sugai varētu kļūt piemērotāks, tomēr, no otras puses, sugai nepieciešami specifiski augšanas apstākļi, kurus dabiskā sukcesija nenodrošina un apsaimniekošanu šādās vietās ir grūti nodrošināt.
Biotopi un ekoloģija. Kalcifila suga, tai nepieciešami saules apspīdēti atklāti iežu atsegumi, tomēr šādas vietas parasti aizaug. Izvērtējot literatūru par sugas dzīvotnēm, substrātiem un mikrobiotopiem, var uzskatīt, ka Latvijā tie ir reti sastopami biotopi ar ierobežotu izplatību – smilšakmens atsegumi, alas, karbonātiežu atsegumi –, kas pamato sugas retumu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropas mērogā sugai nav zināmu apdraudējumu (Sabovljevic 2019). Draudiem ir vietējs raksturs. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza populācija un prognozēta tās nepārtraukta mazināšanās.
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Konstatēta ĪADT – dabas liegumā “Ventas un Šķerveļa ieleja”. Jāveic sugas apdzīvotās atradnes aizsardzība, jārīko ekspertu mācības, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Oval-leaved pottia – Pterygoneurum ovatum. The moss is common in the southern circumpolar regions and temperate climates. It was first found in Latvia by N. Malta in 1930. Today, only one locality is known in Skrunda Parish. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. The regional population in Latvia is very small and is not expected to trend upwards. The species grows on sunlit, exposed rock outcrops. The species is threatened by habitat loss and degradation. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small population and a predicted continued decline. The species should be included on the list of protected species of Latvia. It is found in protected nature territories – the “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserve. Protection of the locality occupied by the species, training of experts, studies on the population size, distribution and trends should be carried out.
Literatūras saraksts
