Morfoloģija un bioloģija. Ozolu baktrosporas laponis ir iegrimis substrātā vai aug substrāta virspusē, pelēkbalts. Apotēciji nenoteiktas formas, 0,2–0,7 mm diametrā, plakani, ar plānu apmali, bez apsarmes. Himēnijs 75–110 μm garš, reakcijā ar Lugola šķīdumu (J) zils, hipotēcijs reakcijā ar Lugola šķīdumu sarkanīgs vai zils. Aski 70–100 x 10–13 μm. Sporas pavedienveida, bet aska iekšpusē ātri salūst cilindriskās daļās, 3–8 x 2–3 μm. Piknīdas 0,14 μm diametrā. Konīdijas 3‒5 x 1,0 –1,5 μm (Nimis 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Ziemeļeiropā, retāk pārējā Eiropā. Latvijā zināmas septiņas atradnes (kopā 12 novērojumi), lielākās no tām ir Pededzes ielejā un Moricsalas dabas rezervātā (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2583 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām nav veikti. Reģionālā populācija ir maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, sastopama galvenokārt vecos dabiskos platlapju mežos, retāk parkveida biotopos, uz vecu platlapju (parasti ozolu) mizas. Aug galvenokārt daļēji ēnainās vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – ozolu mežos, nogāžu un gravu mežos, parkveida pļavās un ganībās, kā arī citos biotopos, kur sastopami platlapji. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga jutīga pret mežizstrādes pasākumiem, kas maina meža mikroklimatu. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairums atradņu ir ĪADT – Moricsalas dabas rezervātā un dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas”. Jāaizsargā vecie dabiskie platlapju meži un vecie platlapji mežos un parkveida biotopos. Nav pieļaujamas darbības, kas maina sugas apdzīvoto biotopu un substrātu dabisko mikroklimatu. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.
Summary. Bactrospora dryina is found in North America and Northern Europe, and less commonly – in the rest of Europe. There are seven known localities in Latvia (12 observation sites in total); the largest ones are in Pededze Valley and the Moricsala Strict Nature Reserve. The EOO is 2,583 km2, and the AOO is 24 km2. Epiphytic species, found mainly in old natural broadleaf forests, and less commonly – in park-like habitats, on the bark of old broad- leaved trees (mostly oaks). Sensitive to logging activities that alter the microclimate of a forest. Assessed as Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Most of the localities are situated in protected areas – the Moricsala Strict Nature Reserve and “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves. Old natural broadleaf forests and old broad-leaved trees in forests and park-like habitats must be protected. Activities that alter the natural microclimate of the habitats and substrates inhabited by the species are impermissible.
Literatūras saraksts
