Morfoloģija un bioloģija. Ozolu spulgpiepes augļķermeņi aug pa vienam, forma nedaudz saplacināta, pie pamatnes nereti ieapaļš izcilnis. Augļķermeņi atsperīgi, mīksti korķaini. Augļķermeņi palieli, līdz 11–19 cm plati un līdz 10 cm biezi. Virsma nelīdzena, ar padziļinājumiem un izciļņiem, sarkanbrūna, pieaugušiem augļķermeņiem gluda. Mala noapaļota, gaiša, nereti veido valnīti. Poru virsma sarkanbrūnā krāsā, nelīdzena, ar vairākām pakāpēm. Poras ieapaļas vai stūrainas, iegarenas, dažādu lielumu un formu. Jauniem augļķermeņiem raksturīga dzeltenu pilienu izdalīšanās. Sporas eliptiskas līdz olveida, brūnas, ar biezām sieniņām, 6–8 x 4,5–6,0 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas labvēlīgos apstākļos vasarā vai rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Ziemeļamerikā, Eiropā, konstatēta arī Āzijā. Eiropā izplatīta nemorālajā zonā, boreālajā – reti. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1997. gadā Piloru ozolu audzē valsts DA daļā. Mūsdienās zināmas trīs atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4095 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Iespējams, sastopama biežāk, bet nav pamanīta, jo bieži aug augstu kokā.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir ļoti mazs – līdz 15 indivīdiem. Atradnes ir izolētas, nelielas, katrā pa vienam sēnes apdzīvotam kokam.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz vidēji lieliem ozoliem 2–10 m augstumā. Sastopama galvenokārt platlapju mežos, parkos, parkveida pļavās un ganībās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu ozolu trūkums tai piemērotos mežos un citos biotopos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Konstatēta ĪADT – Gaujas un Rāznas Nacionālajos parkos –, kā arī ārpus tām. Sugas aizsardzībai ir jāsaglabā ozolu meži un atsevišķi augoši ozoli parkos, alejās un citur. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Oak lover – Inocutis dryophila. Found mainly in North America, Europe, and Asia. In Europe, it is common in the nemoral zone, but rare in the boreal zone. It is very rare in Latvia, with three known localities in different regions. The EOO is 4,095 km2, and the AOO – 12 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is very low – up to 15. The localities are isolated, small, with a single tree with this fungus. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on medium-sized oaks, 2–10 m above the ground, mainly in broadleaved forests, parks, and wooded meadows. The species is threatened by the lack of old oaks in suitable forests, and other habitats. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species. Found in protected nature areas such as the Gauja and Rāzna National Parks and outside these areas. The conservation of oak forests, solitary oaks in parks, alleys and elsewhere is necessary for the protection of the species. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
