Morfoloģija un bioloģija. Pakalnu peltīgerai ir lapveida laponis, gandrīz apaļš (vēlāk sadalās daivās). Laponis vidēja lieluma, 5–10 cm diametrā. Daivas pieguļošas, plakanas un iegarenas (1,0–1,5 cm platas un līdz 4 cm garas), bieži dihotomiski zarotas, daivu galiņi noapaļoti un viļņaini. Sauss laponis ir pelēks vai zilganpelēks līdz brūns, dažkārt nedaudz ar apsarmi. Bez izīdijām, minimāli sorediozs. Sorēdijas ir gaišpelēkas līdz zilganas, rupji graudainas, daivu galos. Serde ir balta, ar vāji saplūdušām hifām. Fotobionts: zilaļģes. Apakšējā virsma balta, ar bālām, gludām, saplacinātām dzīslām, ar rizīnām. Rizīnas ir baltas, krūmveida, neregulāri zarotas. Apotēciji reti, apaļi līdz iegareni, sedlveida, izlocīti, līdz 5 mm diametrā. Himēnijs tumšbrūns līdz melns, gluds. Askosporas bezkrāsainas līdz gaišbrūnas, acsveida, trīsšūnu, 35–65 x 4–5 µm. Piknīdijas nav novērotas (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Ķīmiskās reakcijas ir negatīvas.
Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama Eirāzijā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā un Austrālijā. Suga ir zināma Lietuvā un Igaunijā. Latvijā konstatētas divas atradnes Kurzemē – 2018. gadā Engures un 2019. gadā Kalvenes apkārtnē (DAP 2025). Iespējams, suga ir sastopama biežāk, nekā pašlaik ir zināms. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par populācijas lielumu un izmaiņām pasaulē un Eiropā. Lai arī nav pētījumu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, tā vērtējama kā ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Sastopama vecos dabiskos platlapju mežos uz platlapju mizas, parasti starp sūnām koku pamatnes daļā. Aug vietās ar paaugstinātu gaisa mitrumu (Moisejevs 2016). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – nogāžu un gravu mežos un staignāju mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums ir mežizstrāde vecos platlapju mežos. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu aizsardzībai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Viena no sugas atradnēm ir ĪADT – dabas parkā “Engures ezers”. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā vecie platlapju meži, nepieļaujot darbības (mežizstrādi, hidroloģiskā režīma maiņu utt.), kas var ietekmēt mikroklimatu. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova.
Summary. Peltigera collina is a cosmopolitan species that is found in Eurasia, North and South America, and Australia. The species is known in Lithuania and Estonia. Two localities have been found in the Kurzeme Region – in Engure in 2018, and in the vicinity of Kalvene in 2019. The species is probably more common than currently known. The EOO and the AOO are 8 km2. An epiphytic species. Found in old natural broadleaf forests on the bark of broad- leaved trees, usually among mosses at the base of the tree trunks. Grows in areas with high air humidity. The main threat is logging in old broadleaf forests. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species, with the possibility of creating micro-reserves for the protection of its habitats. One of the localities is situated in a protected area – “Engures ezers” Nature Park. To protect the species, old broadleaf forests must be preserved, by prohibiting activities that may affect the microclimate (logging, alterations of the hydrological regime, etc.).
Literatūras saraksts
