Morfoloģija un bioloģija. Vasarzaļš 0,8–2,5 m augsts krūms. Miza brūna vai pelēkbrūna, vecākiem krūmiem slokšņaini atlobās. Zari stāvi, ar serdi. Jaunie dzinumi blīvi mataini. Lapas pamīšus, iegareni otrādi olveidīgas līdz eliptiskas, 2–7 cm garas, 1,5–5 cm platas, virspusē zilganzaļas, apakšpusē gaišākas, sākumā abpusēji ar matiņiem, vēlāk nereti tikai apakšpusē. Plātnes mala gluda, pamats ķīļveidīgs, gals parasti strups, kāts īss. Ziedi ar garu ziedkātu, pa diviem lapu žāklēs. Pie zieda pamatnes divas seglapas un četras pieziedlapas, kas, vēlāk saaugot, augļu laikā veido vīkalu. Ziedkāti un pieziedlapas ar matiņiem. Piecas kauslapas, nobirst, vainags neizteikti divlūpains, vairāk vai mazāk piltuvveida, 0,9–1,5 cm garš, dzeltenīgs. Auglis – apaļas vai elipsoidālas 0,7–1,2 cm garas zilganmelnas, saaugušas ogas ar apsarmi. Zied maijā un jūnijā, augļi nogatavojas no jūlija līdz augustam. Kalcifīts. Sastopami atsevišķi krūmi vai to grupas (Cinovskis 2003; Priedītis 2014). Sugas izplatīšanā liela loma ir dzīvniekiem, kuri barojas ar tās ogām. Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 400–1500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga sastopama reti un nevienmērīgi Ziemeļeiropā un uz austrumiem līdz Altajam, no mēreni siltās līdz vēsajai joslai (Cinovskis 2003). Atsevišķi autori šo pasugu īpaši nenodala no ļoti līdzīgā zilā sausserža L. caerulea. Tādējādi ziņas par izplatību daudzviet ir pretrunīgas atkarībā no tā, kādā taksonomiskajā rangā šī suga tiek aplūkota (Priedītis 2014). Piemēram, Zviedrijā pasuga atzīmēta kā zilā sausserža sinonīms. Lietuvā pasuga savvaļā nav konstatēta (Cinovskis 1996), Igaunijā – ļoti reti, tikai centrālajā daļā (eElurikkus 2022). Latvijā pasuga sastopama nevienmērīgi – kopumā reti, gandrīz tikai Piejūras zemienē un valsts R daļā. Latvijā sasniedz areāla DR robežu (Cinovskis 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 250 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 96 km2. AOO un EOO varētu būt lielāki. Pieaugot informācijai par pasugas izplatību, potenciālā kategorija varētu būt no LC līdz EN, tāpēc tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT). Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Nav datu.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama galvenokārt mežainās piejūras kāpās, retāk kaļķainos zāļu purvos, purvainās pļavās, pārmitros lapu koku mežos – dumbrājos – un aluviālos mežos u. c. (Табака и др. 1988; Cinovskis 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmas pārmaiņas mežizstrādes rezultātā, purvaino pļavu un krūmāju aizaugšana ar mežu, nosusināšana.
Aizsardzība. Nav datu, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Konstatēta Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkā “Abavas senleja”, dabas liegumos “Liepājas ezers”, “Čužu purvs”, “Užava”, “Ovīši”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana. Ņemot vērā sugas sastopamību kaļķainos zāļu purvos un zālājos, atjaunojot zālāju un purvu dzīvotnes, jāsaglabā vitāli Pallasa sausserži. Jānovērš nosusināšanu sugas dzīvotnēs un to tuvumā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Pallas’ honeysuckle – Lonicera caerulea subsp. pallasii. Rare in Latvia, with uneven distribution, mainly found in the Coastal Lowland and western Latvia. In Latvia, it reaches the south-western border of the range. Some authors do not distinguish this subspecies from the similar L. caerulea L. As a result, information about the distribution in many places is contradictory, depending on the taxonomic rank in which this species is considered. In Latvia, the AOO is 96 km2, and the EOO – 11,250 km2. The AOO and the EOO may be larger than recorded. As information about the distribution of the species increases, the potential IUCN category could be between LC and EN, therefore the species is assessed as NT. Studies on distribution changes in Latvia have not been conducted. There are no data on the population size and its changes. It occurs mainly in wooded coastal dunes, less often alkaline fens, fen meadows, wet deciduous forests and alluvial forests. The species is threatened by logging, overgrowth of meadows and fens, as well as drainage. It has been found in several protected areas: the Ķemeri and Slītere National Parks, the “Abavas senleja” Nature Park, the “Liepājas ezers”, “Čužu purvs”, “Užava”, and “Ovīši” Nature Reserves. The earlier recorded and potential localities should be surveyed to determine the distribution, population size and dynamics. The conservation of habitats suitable for the species should be ensured by restoring and maintaining fens and semi-natural grasslands, preventing drainage in wetland habitats suitable for L. caerulea subsp. pallasii.
Literatūras saraksts
