Morfoloģija un bioloģija. Palsi brūnā dermatokarpona laponis ir lapveida, polifils, 1–7 cm diametrā un 0,2–0,4 mm biezs, ar centrālām daivām, kas bieži vien ļoti uzpūstas, dažreiz pūšļveida krokas, ar ieritinātām malām, parasti dziļi dalītām daivām, pelēcīgs, pelēcīgi brūngans, olīvu ar brūnu nokrāsā, bez apsarmes, apakšpuse gluda vai tīklveida krokaina, gaiša līdz tumšbrūna. Laponis diezgan ciets, trausls, piestiprinās ar vienu vai vairākiem gomfiem, no abām pusēm kāts ar paraplektenhimatozu mizu. Peritēciju daudz, tie pilnīgi iegrimuši laponī, saredzami melnu punktiņu veidā. Perifīzes tievas, apmēram 40 µm garas. Aski vālesveida. Sporas iegarenas vai elipsoidālas, ar noapaļotiem galiem, 10–19 x 5–8 µm. Piknīdas iegrimušas laponī, redzamas kā tumšbrūni punktiņi. Konīdijas cilindriskas, taisnas, 4–5 x 0,5–1,0 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis nereaģē ar kālija hidroksīdu. Peritēcijs reaģē ar Lugola šķīdumu – zilē, vēlāk iegūst violetu krāsu.
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā, retāk Ziemeļamerikā. Līdz 2022. gadam Latvijā konstatētas aptuveni 30 atradnes visā valsts teritorijā, galvenokārt Vidzemē (Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 42 220 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2. Pēc sugas izzušanas riska vērtējuma veikšanas konstatētas vēl vairākas jaunas atradnes (DAP 2025), un, domājams, suga piemērotos biotopos sastopama biežāk.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas populācijas lielumu un pārmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir neliela – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Aug uz klintīm un īslaicīgi applūstošiem akmeņiem strautos un upēs (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā suga galvenokārt novērota uz sezonāli applūstošiem akmeņiem upēs. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – upju straujtecēs un dabiskos upju posmos (DAP 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi ir dambju veidošana un citi ūdenslīmeņa režīmu mainoši pasākumi, kā arī upju piesārņojums (tostarp ar biogēniem no lauksaimniecības un mežu zemēm). Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Aptuveni puse novērojumu ir ĪADT, piemēram, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas liegumos “Rauza”, “Vedzes meži” un “Ķaļķupes ieleja” u. c. Sugas atradnēs jāsaglabā dabiskais ūdensteču tecējums un hidroloģiskais režīms, nepieļaujot to pārveidošanu. Ja atradņu vietās upēs ir izveidojušies aizsprosti vai sanesumi, jāattīra upju posmi. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Dermatocarpon luridum is found in Eurasia but less frequently in North America. By 2022, approximately 30 localities had been identified in Latvia. The EOO is 42,220 km2, and the AOO is 104 km2. Following the species’ extinction risk assessment, several new localities were identified, and it is believed that the species is more common in suitable habitats. In Latvia, the species has been observed mainly on seasonally flooded rocks in rivers. The main threats are the construction of dams and other measures that alter the water level regime, as well as river pollution, including biogenic substances from agricultural and forest land. It is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. The species is protected in Latvia. The possibility of creating micro-reserves should also be provided to protect its habitats. Approximately half of the species’ observations were made in protected areas, for example, in the Gauja and Slītere National Parks. The natural flow and hydrological regime of watercourses should be preserved in the species’ localities. If natural dams or silt have formed in the rivers at the species’ localities, the affected river sections must be cleared.
Literatūras saraksts
