Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 60 cm augsts lakstaugs, veido skrajus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis brūnas līdz purpurbrūnas. Lapas 2–3 mm platas, vienādā garumā ar stublāju. Ziedkopa dažādvārpu: viena augšējā – vīrišķo ziedu vārpiņa, 2–3 apakšējās – sievišķo ziedu vārpiņas, tās ir nokarenas, ar 2,5–3 cm gariem kātiem. Pūslīšu plēksnes garākas un šaurākas nekā pūslīši. Pūslīši ap 3 mm gari, ar dzīslām un papillām. Auglis – pūslītī ietverts rieksts. Zied maijā un jūnijā. Aug nelielās grupās (Baroniņa 2001). Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002).
Izplatība. Pasuga sastopama gandrīz visā Eiropā, izņemot Pireneju pussalu, izplatīta arī Āzijas Z daļā (piemēram, Kamčatkas pussalā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Grenlandē (Govaerts 2024) no mēreni siltās līdz aukstajai joslai (Baroniņa 2001). Uzskatāma par pēcleduslaikmeta reliktu Centrāleiropā (Dítě, Pukajová 2003). Igaunijā samērā bieži sastopama visā valstī, retāk salās (eElurikkus 2022). Lietuvā – reti, un atradnes koncentrējas galvenokārt R un A daļā (Matulevičiūtė 2021). Reti sastopama Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021) un Baltkrievijas Z daļā (Скуратович 2015). Latvijā sastopama reti visā valstī. Sastopamības apgabals (EOO) ir 65 419 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 316 km2. EOO ir mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo izplatību (Baroniņa 2001, 2003), jo pasuga atrasta arī valsts DA un ZA daļā. Visticamāk, AOO ir lielāka, taču nepārsniedz EN kategorijas slieksni.
Populācija. Nav datu par populācijas lielumu un dinamiku. Purvainajos mežos dažviet indivīdu skaits vienā vietā sniedzas vairākos desmitos, dažkārt simtos, pārejas purvos parasti atrodami vien daži augi vai nelielas audzes dažu kvadrātmetru platībā (DAP 2023).
Dzīvotnes un ekoloģija. Pasuga aug gan daļēji noēnotās, gan klajās vietās, slapjās, skābās, barības vielām nabadzīgās augtenēs (Chytrý et al. 2018). Latvijā konstatēta gan purvainos mežos, gan pārejas purvos (Baroniņa 2001). Visticamāk, dažviet Latvijā augsnes pH varētu būt pat vāji bāzisks, spriežot pēc citiem tur augošajiem vaskulārajiem augiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pasugu apdraud purvu un slapjo mežu susināšana. Mežos to apdraud arī intensīva mežsaimnieciskā darbība. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Nav datu, cik liela daļa Latvijas populācijas atrodas ĪADT un mikroliegumos, jo kopējā pasugas izplatība un populācijas lielums nav zināmi. Skaitliski lielas atradnes atrodas, piemēram, dabas liegumā “Raķupes ieleja” un Ķemeru Nacionālajā parkā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē pasugas izplatība valstī, populācijas lielums un dinamika. Jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas un tās jāaizsargā, veidojot mikroliegumus. Pasugas dzīvotnēs un to tuvumā nav pieļaujama susināšana un mežizstrāde.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Tall bog-sedge – Carex magellanica subsp. irrigua. It is rare in Latvia throughout the territory. The EOO is 65,419 km2, and the AOO is 316 km2. Most likely, the AOO is larger, but it would still not exceed the threshold of the EN category. There is no data on the size of subpopulations at each locality and population dynamics in Latvia. In bog woodlands, the number of individuals per site may reach several dozen to hundreds, while in transitional mires, only a few plants or small groups are usually found. In Latvia, C. magellanica subsp. irrigua has been found in both species-rich bog woodlands and transitional mires. The subspecies is threatened by the drainage of mires and wet forests. In forests, it is also threatened by logging. It is unknown what percentage of the population occurs in protected areas and microreserves. Rich subpopulations have been recorded in the “Raķupes ieleja” Nature Reserve, the Ķemeri National Park and elsewhere. The distribution of the subspecies in the country needs to be clarified and the population size assessed. It is necessary to determine the most important places for conservation. Drainage and logging should not be permitted in the subspecies’ habitats.
Literatūras saraksts
