Morfoloģija un bioloģija. Parastās aknenes augļķermeņi ir viengadīgi, sēdoši vai vēdekļveida ar šaurāku piestiprināšanās vietu, līdz 20 cm plati un līdz 6 cm biezi. Augļķermeņi ir mīksti, gaļīgi. Ievainojumu vietās vai griezumā izdalās sarkanīgs šķidrums. Cepurītes virspuse sārti brūna vai sarkanīga, nedaudz pūkaina vai saraina, kad sausa. Mitrā laikā spīdīga, gluma, ar sīkām radiālām svītriņām vai punktiņiem. Šķērsgriezumā mīkstums šķiedrains, sarkanīgs, izdalās sarkana, asinīm līdzīga sula. Apakšpuse balta, aizskarot kļūst tumša. To veido atsevišķi stobriņi. Tie novietoti cieši kopā, bet nav savienoti savā starpā, ko var viegli pārbaudīt, pārvelkot ar pirkstu. Atveres sīkas, 4–6 uz 1 mm. Sporas bezkrāsainas, masā baltas, olveida, gludas, 3,5–4,5 x 2,5–3 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi veidojas vasaras beigās un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Amerikā, Austrālijā, Āfrikā un Āzijas austrumos. Izplatības ziemeļu robeža sakrīt ar parastā ozola izplatības Z robežu. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmās ziņas par šo sugu Latvijas teritorijā ir no Moricsalas Kurzemē (ziņojis Kupfers; Vimba 1996), kā arī no Ķeizardārza Rīgā (Štolls 1913–1939). Mūsdienās konstatētas vairāk nekā 60 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 38 600 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 244 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Lietuvā pēdējos gados un Zviedrijā pēdējos 20 gados reģionālā populācija samazinājusies par 15%, un abās valstīs tiek paredzēta turpmāka populācijas mazināšanās (SLU Artdatabanken 2025). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušu indivīdu skaits Latvijā ir aptuveni 800. Reģionālā populācija visdrīzāk sarūk un turpinās sarukt tai nepieciešamā biotopa (platlapju mežu) platību un lielu ozolu skaita mazināšanās dēļ.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi, kas attīstās ļoti lēni, veido dobumus. Aug uz lielu ozolu stumbriem, parasti stumbra apakšdaļā, sakņu kakla tuvumā, retāk – augstāk kokā. Ļoti retos gadījumos aug uz citiem lapu kokiem. Sastopama platlapju mežos, upju gravu nogāzēs, arī parkos, alejās, parkveida ganībās, uz atsevišķi augošiem kokiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud gan mežsaimnieciskā darbība, kuras rezultātā mazinās platlapju mežu platības, gan arī vecu koku daudzuma mazināšanās šādos mežos. Drauds sugai ir arī ainavas pārmaiņas saimnieciskās darbības rezultātā – aleju izciršana, atsevišķi stāvošu ozolu izzušana no Latvijas ainavas, lielu koku ciršana parkos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas parkā “Abavas senleja”, dabas liegumos “Dunalkas meži” un “Tebras ozolu meži” un citās – atrodas apmēram puse sugas reģionālās populācijas, vēl daļa aug uz valsts vai vietējās nozīmes aizsargājamiem kokiem jeb dižkokiem. Sugas saglabāšanu veicina dižkoku izmēru sasniegušo ozolu aizsardzība, taču ir jāsaglabā arī vidēja izmēra ozoli, kuri var kļūt sugai piemēroti nākotnē. Tādējādi aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu un sugai nepieciešamā substrāta – lielu, vecu, nereti trupes skartu ozolu, kā arī dažādu vecumu ozolu – saglabāšanu ainavā. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Beefsteak fungus – Fistulina hepatica. Found in Europe, America, Australia, Africa, and East Asia. More than 60 localities are known in Latvia in different regions. The EOO is 38,600 km2, and the AOO – 244 km2. There are no sufficient data on the size of the regional population and its changes. The estimated number of mature individuals is about 800. The regional population is most likely declining and will continue to decline due to the reduction in the area of suitable habitat (deciduous forests), and the number of large oaks. It is a wood saprotroph, causing brown rot, which develops very slowly, forming cavities. The species grows on the trunks of large oaks, usually in the lower part of the trunk and can be found in broadleaved forests, on the slopes of river ravines, also in parks, alleys, wooded meadows, and on solitary trees. In Latvia, the species is threatened both by forestry activities, which reduce the area of broadleaved forests, and by a reduction in the number of old trees in such forests. Another threat is landscape change as a result of economic activity. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small regional population. A protected species in Latvia – its legal status needs to be maintained. About half of the regional population is found in protected nature areas such as the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Abavas senleja” Nature Park, and the “Dunalkas meži” and “Tebras ozolu meži” Nature Reserves. Part of it grows on noble trees of national or local importance. The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats and large, old oaks, which are often affected by decay, as well as the presence of oaks of different ages in the landscape. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
