Morfoloģija un bioloģija. Parastās lazdupiepes augļķermeņi ir klājeniski, spilvenveida, ar izteikti paresninātu vidusdaļu. Augļķermeņa forma parasti ovāla, centrā tie ir līdz 1,5–2 cm biezi, līdz 10 cm gari. Virs stobriņiem ir neauglīgā daļa, kas ir netīri dzeltenbrūna, nereti iekrāsojas melna. Pamatnes audi 1–3 mm, stobriņu slānis līdz 15 mm biezs. Poru virsma okerkrāsā līdz krēmkrāsā, poras stūrainas, lielas, 1–2 uz 1 mm. Nereti aug uz slīpa substrāta, tad poras ir neregulāras, izstieptas, ar plānām starpsienām. Sporas bezkrāsainas, cilindriskas, 13–19 x 4,5–5,0 µm. Sastopama samērā reti visos gadalaikos (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi vai daudzgadīgi; viengadīgie veidojas vasarā un rudenī, var saglabāties līdz nākamajam gadam.
Izplatība. Sastopama pārsvarā Eiropā, kur ir plaši izplatīta dažādās dabas zonās. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 1995. gadā Kurzemē, Šlīteres apkārtnē. Mūsdienās zināmas apmēram 160 atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 71 508 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 448 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 1600.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz atmirušiem, galvenokārt stāvošiem lazdu stumbriem. Latvijā sastopama ļoti daudzveidīgos meža biotopos, ja vien tie nav pārmitri. Galvenais priekšnoteikums – lielu vecu lazdu puduru klātbūtne.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu ar lielām, vecām lazdām platību mazināšanās. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai šobrīd nav jānosaka. ĪADT – Gaujas un Ķemeru nacionālajos parkos, dabas liegumos “Ruņupes ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, “Klagatu purvs” un citās – atrodas apmēram puse sugas reģionālās populācijas. Sugas aizsardzībai jāsaglabā vecas lazdas mežos, upju ielejās un citos biotopos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Hazel porecrust – Szczepkamyces campestris. Found in Europe, where it is widespread in various natural zones, but relatively rare in Latvia; about 160 localities are known in different regions of the country. The EOO covers 71,508 km2, and the AOO – 448 km2. There are insufficient data on the size and changes in the regional population. The number of mature individuals is about 1,600. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on dead, usually standing hazel trunks, and is found in a wide range of forest habitats in Latvia, except wet forests. The presence of large old hazel clumps is an important prerequisite. The species is threatened by the decline of old deciduous forests with large old hazels. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small regional population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. About half of the regional population is located in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks, and the “Ruņupes ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja” and “Klagatu purvs” Nature Reserves. The conservation of the species requires the preservation of old hazel trees in river valleys and other habitats where they occur. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
