Morfoloģija un bioloģija. Parastā scitīnija ir mainīga izmēra un izskata, tomēr parasti viegli atpazīstama pēc raksturīgā viegli rievotā lapoņa un bārkstainajām lapoņa daivu malām. Mitrā stāvoklī laponis izskatās želejveidīgs. Krāsa ir mainīga atkarībā no vides apstākļiem – melna, tumšbrūna, zilgana. Sausā laikā tā kļūst pelēkmelna. Apotēciji veidojas reti, tie ir apaļi, sēdoši, līdz 1 mm diametrā. Sporas daudzšūnu, bezkrāsainas, eliptiskas, 30–45 x 12–15 µm. Ķīmiskās reakcijas negatīvas. Fotobionts ir Nostoc aļģe, kas sakārtota īsās ķēdītēs, aļģes šūnas 4–6 µm (Teuvo et al. 2007).
Izplatība. Pasaulē plaši izplatīta suga, apdzīvo Holarktikas apgabalu. Suga sastopama visā Latvijā (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Kopumā zināmas 16 sugas apakšpopulācijas vai to grupas. Aptuveni trešdaļa to konstatēta līdz 20. gs. 70. gadiem, un divas no tām, visticamāk, ir iznīcinātas (appludinātas), būvējot Pļaviņu HES. Septiņas atradnes konstatētas pēc 2020. gada. Sastopamības apgabals (EOO) ir 28 089 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 64 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza; domājams, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā sastopama dažādos biotopos ar paaugstinātu gaisa mitrumu – strautos un upēs uz akmeņiem, mitros mežos uz apsūnojušiem akmeņiem, koku stumbriem un kritalām; uz dolomītiežu un smilšakmens atsegumiem; uz cilvēku veidotiem objektiem – kapsētu mūriem, akmeņu žogiem, pilsdrupās u. c. Konstatēta dažādos ES nozīmes aizsargājamos biotopos – nogāžu un gravu mežos, aluviālos krastmalu un palieņu mežos, smilšakmens atsegumos, upju straujtecēs un dabiskos upju posmos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādes pasākumiem un hidroloģiskā režīma pārmaiņām, kas veicina mikroklimata izmaiņas sugas atradnēs. Domājams, līdzīgi kā Lietuvā, ar upēm saistītās atradnes apdraud cilvēka un bebru veidoti dambji (Motiejūnaitė 2021). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir mazs AOO, stipri sadrumstalota izplatība un novērota nepārtraukta AOO, EOO un biotopa kvalitātes mazināšanās, kā arī pieaugušu indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Lai aizsargātu sugu, iespējams veidot mikroliegumus. Tā jāiekļauj arī īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Puse atradņu ir ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā u. c. Nav zināms, vai visās senākajās atradnēs suga joprojām ir sastopama. Nepieciešama pasīva aizsardzība – neiejaukšanās dabiskos procesos. Jāsaglabā vecie dabiskie platlapju meži un to dabiskais hidroloģiskais režīms un mikroklimats. Atradnēs upēs un to tuvumā, iespējams, jāizvāc sanesumi. Lai saglabātu ar kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem saistītās atradnes, tajās jāsaglabā vecie koki, kas ir stabila mikroklimata uzturētāji, un jāveic sabiedrības un šo pieminekļu apsaimniekotāju izglītošanas pasākumi.
Autori: Renāte Kaupuža*, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Scytinium lichenoides is a widely distributed species in the Holarctic realm. The species occurs throughout Latvia. 16 localities or their groups thereof are known, two of which are probably flooded. The EOO is 28,089 km2, and the AOO is 64 km2. In Latvia, it is found in various habitats with high humidity – in streams and rivers on stones, in wet forests on mossy stones, tree trunks and logs; on dolomitic and sandstone outcrops; cemetery walls, stone fences, castle ruins, etc. The species is sensitive to logging activities and changes in the hydrological regime, which contribute to changes in the microclimate at the localities of the species. Riparian localities are threatened by man-made and beaver-made dams. Assessed as an Endangered (EN) species due to its low AOO, highly fragmented distribution, a continuous decline in AOO, EOO and habitat quality, as well as the number of mature individuals, which does not exceed 250. It is possible to create micro-reserves to protect the species. The species must also be included on the list of protected species. Half of the localities are situated in protected areas, for instance, the Gauja National Park etc. Old natural broadleaf forests and the natural hydrological regime and microclimate thereof should be conserved. Removal of silt sediment may be required at the localities in and near rivers. Localities associated with heritage monuments should be conserved through public education measures, and old trees must be preserved at these sites.
Literatūras saraksts
