Morfoloģija un bioloģija. Mazāka nekā mājas balodis. Galva, krūtis un guza sārti pelēka, vēders un zemaste netīri balta. Plecu un muguras spalvas rūsganas ar melnu vidu. Pieaugušajiem putniem kakla sānos melni balts laukums. Aste melna ar baltu joslu galā. Mēdz sēdēt ceļmalās uz vadiem. Veic riesta lidojumus, lidojot augšup un tad planējot lejup ar izplestiem spārniem. Barojas ar augu sēklām. Kokos būvē plānu ligzdu galvenokārt no zariem. Dējumā 2 olas. Mazuļi ligzdguļi. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 2002).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Portugāles un Āfrikas Z daļas līdz Igaunijai un tālāk līdz Ķīnas R daļai. Ziemo Sāhelas zonā Āfrikā (BirdLife International 2019). Ligzdošanas izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nedaudz mazinājusies, galvenokārt areāla Z daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu samazinājusies un turpinājusi mazināties arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Apdzīvotā platība (AOO) ir 2040 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 79 908 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2019). Ligzdojošā populācija sarūk arī Eiropā un visās Latvijas kaimiņvalstīs. Baltkrievijā populācija stabila, Krievijā un Lietuvā sarūk (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 3579–12 361 pāris (7158–24 722 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņa populācijas tendence ir neskaidra, bet īstermiņā tā mazinās (Ķerus u. c. 2021). Trijās paaudzēs populācija ir samazinājusies par 32%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo nelielos jauktu vai lapu koku mežu puduros pļavu un lauku tuvumā, mežmalās un krūmājos, samērā bieži arī egļu jaunaudzēs (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 4,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, bet citviet Eiropā tā tiek medīta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Tiek uzskatīts, ka būtisks faktors, kas ir noteicis sugas populācijas lejupslīdi, ir lauksaimniecības zemju transformācija un pusdabisku dzīvotņu zudums. Pārmaiņas lauksaimniecībā var mazināt gan barības, gan ligzdošanas vietu pieejamību, un ir ticami, ka lielāka nozīme ir tieši barības trūkumam. Plašs herbicīdu lietojums ir mazinājis barības augu sastopamību. Sugu negatīvi ietekmē gan medības, gan nelikumīga nogalināšana. Mirstību izraisa arī parazīts Trichomonas gallinae. Sugas lejupslīdi varētu būt veicinājis arī sausums Sāhelas zonā (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” parastā ūbele ir viena no mērķsugām dabas parkā “Vecumu meži”, bet sastopama arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Sugai Latvijā nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, mežu tuvumā ir jāsaglabā zālāji un laukmalas (nelietojot herbicīdus).
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. European Turtle-dove − Streptopelia turtur. In Latvia, the distribution declined between 1980–1984 and 2000– 2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO is 2,040 km2, the EOO – 79,908 km2. The breeding population is estimated at 3,579–12,361 pairs (7,158–24,722 adult individuals). The long-term population trend is unclear, while in the short term, the population is declining. Over three generations, the population has declined by 32%. It breeds in small clusters of mixed or deciduous forests next to grasslands and fields, on forest edges and in shrubberies, and it is not uncommon in young spruce stands. Transformation of agricultural land and loss of semi-natural habitats are considered to be important factors in the population decline of the species. Changes in agriculture can reduce the availability of food, as well as breeding sites, and the scarcity of food is likely to play a greater role. The widespread use of herbicides has reduced the abundance of forage plants. The species is negatively affected by both hunting and illegal killing. Mortality is also caused by the parasite Trichomonas gallinae. Drought in the Sahel may have also contributed to the decline of the species. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. The maintenance of grasslands and field edges (without the use of herbicides) near forests is required to protect the species.
Literatūras saraksts
