Morfoloģija un bioloģija. Parazītiskās kladonijas primārā lapoņa zvīņas ir paliekošas. Zvīņas sīkas, 1–2 mm garas, 0,2–1,0 mm platas, šķeltas, virspuse gaišpelēka, olīvu vai brūnganā nokrāsā, apakšpuse balta, veido blīvas velēnas. Zvīņu malas un apakšpuse ar sorēdijām. Dažreiz sorēdijas pārklāj arī zvīņu virspusi. Podēciji 0,2–1,2 cm gari, 1–2 mm resni, zaļpelēki, brūngani. Podēciji klāti ar graudainām vai miltainām sorēdijām, dažreiz ar izīdijveida izaugumiem. Apotēciji tumšbrūni, sākumā plakani, vēlāk izliekti, attīstās podēciju galos. Piknīdas melnas, uz primārā lapoņa un podēcijiem (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Primārā lapoņa zvīņas un podēciji, reaģējot ar kālija hidroksīdu, intensīvi dzeltē, ar parafenilēndiamīnu – dzeltē.
Izplatība. Kosmopolītiska suga. Pārsvarā sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā, retāk Āzijā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Latvijā konstatētas aptuveni 120 atradnes (reģistrēti vairāk nekā 220 novērojumi) dažādos reģionos, pārsvarā Vidzemē (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 61 522 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 464 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par populācijas lieluma izmaiņām pasaulē, Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs. Latvijā sugas reģionālā populācija vērtējama kā vidēji liela – pieaugošo indivīdu skaits ir apmēram 2000. Iespējams, reģionālā populācija ir lielāka, jo suga Latvijā ir samērā maz pazīstama.
Biotopi un ekoloģija. Epiksīla suga, pārsvarā aug uz priežu kritalām, retāk uz priežu celmiem un egļu kritalām (SLU Artdatabanken 2025). Saistīta ar samērā slapjiem veciem dabiskiem skujkoku mežiem. Latvijā lielākoties konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – purvainos mežos un vecos vai dabiskos boreālos mežos (DAP 2025). Dabisku meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežsaimnieciskie pasākumi (mežizstrāde, meliorācijas sistēmu ierīkošana u. c.), kas veicina mikroklimata izmaiņas mežos, kā arī atmirušas koksnes daudzuma mazināšanās. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāma piemēroto biotopu platības mazināšanās (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Vairāk nekā trešdaļa atradņu ir ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Klešniku purvs”, “Orlovas (Ērgļu) purvs” un “Lubāna mitrājs”. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā dzīvotnes, nepieļaujot intensīvu mežizstrādi, atmirušās skujkoku koksnes izvākšanu un darbības, kas izmaina dabisko mikroklimatu mežā. Vietās, kur sugas apakšpopulācija mazinās, jāveic pasākumi atmirušās koksnes daudzuma palielināšanai. Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Cladonia parasitica is a cosmopolitan species. It is more common in Europe and North America. Approximately, 120 localities have been recorded in Latvia (more than 220 registered observations). The EOO is 61,522 km2, and the AOO is 464 km2. This epixylic species mainly grows on fallen pine logs, but less often on pine stumps and fallen spruce logs. It is associated with relatively wet old natural coniferous forests. The species is threatened by forest management measures that alter the microclimate in forests (logging, installation of drainage systems, etc.), as well as by a decrease in the amount of dead wood. It is assessed as Near Threatened (NT), as a decrease in the area of suitable habitats is expected in the future. This species is protected in Latvia, and micro-reserves can be created for the preservation of its habitats. Its legal status of protection must be maintained. More than a third of the sites are in protected areas, for example, in the “Klešniku purvs”, “Orlovas (Ērgļu) purvs” and “Lubāna mitrājs” Nature Reserves. The species’ habitats should be protected by preventing intensive logging, the removal of dead coniferous wood, and activities that alter the natural microclimate in the forest. In areas where the species’ subpopulation is declining, measures should be taken to increase the amount of dead wood.
Literatūras saraksts
