Morfoloģija un bioloģija. Parazītiskās samtbekas cepurīte ir 2–5 cm plata, izliekta, brūngana, mazliet zaļgana, samtaina, nedaudz lipīga, ar saplaisājušu virsmiziņu. Mīkstums gaiši dzeltens, ar patīkamu smaržu un garšu. Stobriņi dzelteni līdz okerkrāsas, gar kātiņu nolaideni, ar oranždzeltenām, stūrainām atverēm. Kātiņš 3–6 cm garš, 0,8–1,5 cm diametrā, dzeltenbrūns līdz sarkanbrūns, saliekts, uz leju sašaurināts. Sporas gludas, vārpstveida – elipsoīdas, birumrakstā olīvbrūnas, 13–18 x 4–6 µm (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi pa vienam vai ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā (GBIF 2024). Eiropā novērota reti mērenajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā atrasta reti. Pirmo reizi konstatējis F. E. Štolls 1932. gadā Pierīgā, Priedainē (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas piecas atradnes – galvenokārt Pierīgā (Carnikavas, Ķemeru, Mārupes apkārtnē), kā arī vairākkārt konstatēta Kurzemē, Moricsalā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 1983 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 24 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām, taču apakšpopulācija Moricsalā vērtējama kā stabila. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, Latvijā nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Gan priežu un lapu koku mikorizas sēne, gan parazīts (mikotrofs) uz cietpūpēžu sēņotnes. Aug uz parasto cietpūpēžu Scleroderma citrinum sēņotnes pie ozoliem un bērziem (Knudsen, Vesterholt 2012). Eiropā sastopama vecos un dabiskos purvainos, jauktos mežos. Latvijā konstatēta mitros un purvainos lapu koku un jauktos mežos. Rīgas apkārtnē atrasta arī izstrādātu kūdras purvu grāvju malās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežu apsaimniekošana un vecu mežu īpatsvara mazināšanās. Rīgas apkārtnē apbūves dēļ tiek pārveidoti sugai piemēroti biotopi. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza, sadrumstalota reģionālā populācija un prognozēta nepārtraukta tās mazināšanās.
Aizsardzība.Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss Latvijā jāsaglabā. Sastopama ĪADT – Ķemeru Nacionālajā parkā, Moricsalas dabas rezervātā, dabas parkā “Piejūra”. Rīgas apkārtnē atradnes ir arī ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Sugas aizsardzībai jāsaglabā purvainie meži ar masveidā sastopamu parasto cietpūpēdi. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Parasitic bolete – Pseudoboletus parasiticus. Distributed in Europe and North America. It is rare in the temperate zone of Europe. It is rare in Latvia; currently five localities are known. The EOO is 1,983 km2, and the AOO – 24 km2. No information is available on the distribution changes due to a lack of studies; insufficient data on the regional population size and changes, but the sub-population on the island of Moricsala is considered stable. The number of mature individuals in Latvia is probably less than 250. It is both a mycorrhizal with pine and deciduous trees and a parasite (mycotroph) on Scleroderma spp. fungi. In Europe, it is found in old and natural wet mixed forests. It grows on S. citrinum mycelia under oaks. In Latvia, it is found in wet and boggy deciduous and mixed forests. In the vicinity of Riga, it can also be found on the edges of ditches in developed peat bogs. The species is threatened by forest management, which reduces the proportion of old forests. Around Riga, building development is altering habitats suitable for the species. It is assessed as Endangered (EN) due to a very small, fragmented regional population, which is predicted to decline. It is a protected species in Latvia for which micro-reserves can be established; the legal status of protection needs to be maintained. It occurs in the protected nature areas – the Ķemeri National Park, the Moricsala Strict Nature Reserve, the “Piejūra” Nature Park. There are also localities outside protected areas in the vicinity of Riga. The conservation of the species requires the preservation of wet forests with S. citrinum. Studies on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology are needed.
Literatūras saraksts
