Morfoloģija un bioloģija. Pareisa ēnvabole ir 6,5–10,0 mm gara. Ķermenis iegareni cilindrisks, tumšbrūns, ar īsu apmatojumu. Kāpurs cilindrisks un iegarens, gandrīz balts līdz iedzeltens, ar tumšāku galvu. Pieaugušās vaboles ir aktīvas aprīlī–jūlijā (Nikitsky et al. 1996; autora novērojumi), dzīvo vien dažas nedēļas. Kāpuri zem mizas un trupošā koksnē attīstās divus gadus (Nikitsky et al. 1996). Pārziemo kā kāpuri un kūniņas.
Izplatība. Rietumpalearktikas suga, sastopama mērenā un siltā klimata joslā no Pireneju kalniem līdz Ukrainai un Krievijas Eiropas daļas dienvidiem; sastopama arī Marokā un Turcijā (Nikitsky 2020). Zviedrijā konstatēta Gotska Sandēnē (Lundberg 1995). Nav datu par sugas izplatību Igaunijā, tā nav reģistrēta Baltkrievijā, Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, Lietuvā un Somijā. Latvija atrodas uz sugas izplatības areāla Z robežas un, iespējams, ir izolēta no citām šīs sugas Eiropas reģionālajām populācijām. Ir zināmas divas sugas atradnes (Barševskis et al. 2008 daļēji), un tās izplatība nav pētīta, tāpēc nav iespējams aprēķināt sastopamības apgabalu (EOO), apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Suga nav ekoloģiski plastiska un ir saistīta ar veciem, dabiskiem priežu un jauktajiem mežiem, tādēļ var uzskatīt, ka lielākajā daļā valsts tā nav sastopama. Tomēr tiek pieļauts, ka potenciālie EOO un AOO ir lielāki, nekā pašlaik ir zināms.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Tā ir reta vai ļoti reta suga visā tās izplatības areālā. Latvijā novēroti vien daži indivīdi, iespējams, specifiskās, retās dzīvotnes dēļ.
Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar veciem skrajiem priežu un priežu jauktajiem mežiem, attīstās zem stāvošu vai kritušu, bet ne uz zemes guļošu (nepieciešamas kritalas, kas balstās uz zariem vai citiem kokiem), nokaltušu priežu stumbru mizas ar koksnes sēņu micēliju. Apdzīvo stumbrus bez mizas, diametrā lielākus nekā 35 cm, ar cietu koksni. Tā ir stenotops (Koch 1989), Centrāleiropas veco un pirmatnējo mežu indikatorsuga (Müller et al. 2005; Eckelt et al. 2017).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts. Sugas dzīvotnes platība un kvalitāte eksperta vērtējumā nepārtraukti mazinās, jo pusnokritušas priedes izvāc no mežiem dažādu iemeslu dēļ (malkai; kā bīstamie koki; kā potenciāls rezervuārs dažādu mizgraužu (Scolytinae) sugu attīstībai). Iespējams, tādēļ suga šobrīd ir sastopama tikai ĪADT. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir nelieli EOO un AOO, neliels apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits (<5) un notiek nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Ņemot vērā sugas biotopa specifiku un retumu un atbilstoši tam nelielu reģionālo populāciju, Pareisa ēnvabole jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Abas zināmās atradnes ir ĪADT – Moricsalas dabas rezervātā un Slīteres Nacionālajā parkā. Konstatējot šīs sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie procesi. Mežā jāsaglabā nokaltušas priedes un sugai piemērotās kritalas. Jāveic pētījumi par sugu apdraudošajiem faktoriem un reģionālās populācijas tendencēm.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. False darkling beetle – Rushia parreyssii. A western Palaearctic species, distributed from the Pyrenees to Ukraine and southern European Russia; it also occurs in northern Africa (Nikitsky 2020). Only two localities of this species are known in Latvia (Barševskis et al. 2008), both in protected areas. Latvia is located at the northern extent of the distribution range and is likely isolated from other European regional populations. Not enough data are available to calculate the EOO, while the AOO is 8 km2. The potential EOO and AOO are likely higher. Studies on the Latvian regional population size, status and trends have not been carried out. Only a few individuals have been observed in Latvia. The species is not ecologically flexible and is associated with old-growth open pine and pine mixed forests. It develops under the bark of standing or semi-fallen (resting on branches or trunks of other trees), dead pine trunks with wood-fungi mycelium. The species inhabits loose trunks larger than 35 cm in diameter, with hard wood. Threats have not been specifically studied in Latvia. The area and quality of the habitat of the species are continuously declining, as dead pines are removed from forests for various reasons. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small EOO and AOO, low number of locations (<5) and continuous decline in habitat area and quality. It is not included on the international and national regulatory acts and is not protected. It is proposed to include R. parreyssii on the list of protected species for which micro-reserves can be established. Further studies are needed on the distribution, threats, size and trends of the regional population. Preserving the habitat – decaying Scots pines – is the most convenient way to protect the species at the localities where it occurs.
Literatūras saraksts
