Morfoloģija un bioloģija. Paresninātās kladonijas primārā lapoņa zvīņas ir sīkas, plānas, dzeltenas, apakšpuse nedaudz gaišāka. Sākumā tās pieguļ substrātam, vēlāk pacilus ciešās velēniņās. Zvīņas ir ar sorēdijām vai arī pilnīgi sadalījušās dzeltenā miltainu sorēdiju masā. Podēciji sīki, 2–5 mm gari, 0,5–1,0 mm resni, vienkārši vai augšdaļā zaraini. Podēciji ir ar gludu, kārpainu mizas kārtu vai ar sorēdijām bez filoklādijiem. Apotēciji spilgti sarkani, attīstās podēciju galos. Epitēcijs sarkans. Himēnijs iesarkans vai bezkrāsains. Piknīdas tumšbrūnas ar sarkanīgu augšgalu, kārpveida vai olveida, pie pamatnes sašaurinātas, attīstās uz podēcijiem vai primārā lapoņa zvīņām (A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļeiropā, Ziemeļamerikas A daļā. Konstatēta Dienvidamerikā un Āzijā. Latvijā ir astoņas atradnes valsts centrālajā, A un DA daļā (Āboliņa u. c. 2015), trīs no tām konstatētas 20. gs. vidū, bet pārējās pēc 2018. gada (DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 16 566 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska suga. Aug kūdrainā augsnē. Biežāk atrodama atsegtas kūdras laukumos purvos, retāk kūdrā uz vecām takām un meža ceļiem. Latvijā vēsturiskie novērojumi bijuši arī uz kūdras klučiem gabalkūdras ieguves vietās, un, iespējams, kūdras ieguves intensifikācija (pāreja uz frēzkultūru) arī ietekmējusi sugas izplatību. Zviedrijā nereti sastopama atsegtā kūdrā grāvju nogāzēs (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos purvu biotopos – neskartos augstajos purvos un degradētajos augstajos purvos, kuros noris vai ir iespējama dabiskā atjaunošanās, purvainos mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir kūdras ieguve, kā arī purvu meliorācija. Sugu apdraud arī atsegtu kūdras laukumu aizaugšana ar sūnām un lakstaugiem (SLU Artdatabanken 2025). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Suga konstatēta vairākās ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Dzelves-Kroņa purvs”. Purvos, kur suga konstatēta, jāierobežo vai jāaizliedz kūdras ieguve. Atsevišķos gadījumos jāveido nelieli atklāti kūdras laukumi. Piemēram, Zviedrijā iesaka veidot tos vertikālā vai ieslīpā plaknē (grāvmalās), lai nodrošinātu to ilgāku piemērotību sugai un mazinātu lakstaugu un sūnu konkurenci (SLU Artdatabanken 2025). Jāpēta sugas reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova, Renāte Kaupuža, Jēkabs Dzenis.
Summary. Cladonia incrassata is found in Northern Europe and in the eastern part of North America. It has been found in South America and Asia. There are eight localities in Latvia, in the central, eastern and southeastern parts of the country. The EOO is 16,566 km2, and the AOO is 28 km2. An epigeic species. Grows on peat soil. It is most often found on areas of exposed peat in bogs, and less commonly on peat on old paths, as well as on forest tracks. In Latvia, historical records have also been made on peat blocks at lump peat mining sites, and the intensification of peat extraction (transition to milling methods) may have also influenced the distribution of the species. Peat extraction, as well as the drainage of wetlands, pose the principal threats to the species. The species is also threatened by the overgrowth of exposed peatland with mosses and vascular plants. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. The species has been found in a few protected areas – the Gauja National Park and “Dzelves-Kroņa purvs” Nature Reserve. Peat extraction should be restricted or banned in bogs where the species is found. In some cases, the creation of small open peat areas may be necessary.
Literatūras saraksts
