Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–80 cm augsts lakstaugs ar stāvu, resnu sakneni. Stublājs pacils vai gulošs, augšdaļā zarots, gandrīz kails, veģetācijas sezonas beigās iesakņojas mezglu vietās. Lapas pamīšus, pielapes veselas vai galā ar pāris rupjiem zobiņiem. Lapas staraini saliktas, apakšējās stublāja lapas piecstarainas, ar garu kātu, augšējās parasti trīsstarainas, sēdošas. Lapiņas lancetiskas līdz eliptiskas, lapas mala zobaina, pamats ķīļveida. Ziedi pa vienam lapu žāklēs, 1–1,8 cm diametrā, ar garu ziedkātu. Vainaglapas, kauslapas un ārkausa lapas pa četrām. Vainaglapas spilgti dzeltenas, pie pamata tumšdzeltens plankums, otrādi olveida, divas reizes garākas nekā kauslapas, gals ar jomu. Auglis – riekstiņu kopauglis. Zied no jūnija līdz augustam (Valentine, Chater 1968; Eglīte 2003).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā no Pireneju pussalas un Britu salām līdz Baltijas reģionam un Somijai (Valentine, Chater 1968; GBIF 2022; Govaerts 2024). Ziemeļamerikā, Austrālijā, Jaunzēlandē un Japānā suga izplatīta kā antropofīts. Igaunijā un Lietuvā suga nav sastopama (Leht et al. 1996), savukārt Latvijā – ļoti reti, bija zināma tikai Piejūras zemienē. Latvijā suga pirmoreiz konstatēta 1890. gadā Bulduros, vēlāk arī citviet – Asaros, Tukumā, Cērkstē, Bērzciemā (Eglīte 2003; Gavrilova u. c. 2005). 2013. gadā bagātīga atradne konstatēta Daugavpilī, Mežciemā (Evarts-Bunders u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 2228 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Datu par AOO un EOO pārmaiņām pēdējos 30 gados nav, tomēr ir zināms, ka suga vairumā senāko atradņu pēdējos 30 gados nav atkārtoti konstatēta un saglabājusies tikai agrāk zināmajā Bērzciema atradnē. Tajā pašā laikā iespējamas arī jaunas sugas atradnes EOO teritorijā, jo nav veikta mērķtiecīga sugas dzīvotņu izpēte. AOO, ja arī ir lielāka, atbilst EN kategorijai.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Kopējais reģistrēto atradņu skaits ir sešas līdz astoņas, tomēr jāpiezīmē, ka kopš 1991. gada suga konstatēta tikai Bērzciema apkārtnē trijās atradnēs, kas uzskatāma par vienu populāciju (Gavrilova u. c. 2005), kā arī pie Zentenes un Daugavpilī (Eglīte 2003; Evarts-Bunders u. c. 2015). Pēdējos 30 gados herbāriju kolekcijās (LATV, DAU) ievākta tikai četras reizes.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā tā sastopama pārsvarā mēreni mitrās pļavās un mitros zālājos periodiski izžūstošās augsnēs, un sausos priežu mežos. Atrasta arī sausā, ar priedēm aizaugošā atmatā. Iespējams, sugai ir plašāka ekoloģiskā amplitūda, un tā var tikt konstatēta arī cita veida zālājos. Citviet Eiropā tās optimālās dzīvotnes ir slapjas Cirsium pļavas, mēreni mitras molīniju Molinia pļavas, atsegtas augsnes laukumi mitros zālājos, kā arī sūnām bagāti zāļu purvi skābās augsnēs (Sàdlo et al. 2007). Sugai nepieciešami nelieli traucējumi augsnes virskārtā (Midolo et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežsaimnieciskā darbība priežu mežos, kā arī dabisko zālāju uzaršana un pārveidošana aramzemēs un cita zemes lietojuma veida maiņa. Negatīvu ietekmi rada dzīvotņu noēnošana, ko izraisa sauso priežu mežu aizaugšana ar biezu pamežu dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā.
Aizsardzība. Lielākā pašlaik zināmā populācija atrodas ĪADT – dabas parkā “Engures ezers”. Abas pārējās atradnes ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda zināmās un potenciālās atradnes, jāprecizē populācijas lielums un izplatības dinamika, un apdraudošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotas dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus (zālāju apsaimniekošana, gaišu, skraju priežu mežu uzturēšana).
Autors: Pēteris Evarts-Bunders.
Summary. Trailing tormentil – Potentilla anglica. It is very rare in Latvia, only occurring in the Coastal Lowland. The AOO is 16 km2, and the EOO – 2,228 km2. There are no reliable data on the changes in the AOO and the EOO over the last 30 years. However, it is known that the species has not been found repeatedly in most of the localities recorded earlier during the last 30 years – it has only survived in Bērzciems. A rich locality was found in Daugavpils (2013). Still, the species may be present elsewhere in the distribution range, as there have not been any targeted surveys. P. anglica grows in mesic semi-natural meadows, wet grassland on soils with fluctuating groundwater tables, and dry old fallow, and may be also present in other types of grasslands. The richest known population (Bērzciems) occurs in the “Engures ezers” Nature Park; the other localities are outside protected areas. The main threats are the cessation of semi-natural grassland management leading to overgrowing, as well as intensive forest management. It is necessary to survey the known and potential localities, to specify the population size, distribution dynamics and threats. The preservation of suitable habitats for the species must be ensured by an appropriate protection regime and management (grassland restoration, mowing and grazing).
Literatūras saraksts
