Morfoloģija un bioloģija. Pelēkās henotēkas laponis ir krevjeida, graudains, pelēkbalts. Apotēciji ar īsiem kātiņiem, 0,6‒1,0 mm augsti. Kātiņa augšdaļa tumša, bet pārklāta ar biezu baltu pruīnu, apakšdaļa gaišbrūna līdz gandrīz balta. Kātiņa ārējais slānis gandrīz bezkrāsains. Galviņa 0,2‒0,4 mm diametrā, konusveidīgs, ar labi attīstītu ekscipulu. Sporu masa apotēcija virspusē labi attīstīta, brūna; hipotēcijs gaišbrūns līdz bezkrāsains, ar ieliektu augšējo virsmu. Aski elipsoidāli vai neregulāras formas, sporas veidojas kā ķēdveida struktūras, ar vienšūnu askosporām. Askosporas brūnas, lodveidīgas, 4,5‒5,5 µm, ārējais apvalks gluds vai ar neregulārām plaisām (Nimis 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli). Ķīmiskās reakcijas negatīvas.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, plaši izplatīta Eiropā. Konstatēta Āzijas rietumos. Latvijā ir četras atradnes valsts A daļā – 2019. gadā konstatēta trijās vietās Pededzes ielejā un 2022. gadā Kārsavas apkārtnē (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 183 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav datu par sugas populācijas lieluma izmaiņām pasaulē un Eiropā. Latvijā sugas reģionālā populācija ir ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska, retāk epiksīla, suga. Sastopama pārsvarā vecos, samērā labi apgaismotos parkveida biotopos, retāk – vecos platlapju mežos. Aug uz vecu platlapju (pārsvarā ozolu) mizas, retāk uz atmirušas koksnes. Kārsavas apkārtnē novērota arī uz senas koka ēkas. Konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – parkveida pļavās un ganībās, jauktos ozolu, gobu, ošu mežos gar lielām upēm.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrādes pasākumi – platlapju koku izvākšana no meža. Parkveida biotopos suga ir jutīga pret vecu platlapju ieaugšanu krūmos. Drauds ir arī vecu koka ēku iznīcināšana vai pārveidošana. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Divas atradnes ir ĪADT – dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mugurves pļavas”. Jāsaglabā veci platlapji atklātos biotopos un mežos. Jāatēno krūmos ieauguši sugas apdzīvotie koki. Jāveicina senu koka ēku vai to konstrukciju daļu, uz kurām suga konstatēta, saglabāšana. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Chaenotheca cinerea occurs in North America and is widespread in Europe. It has been found in Western Asia. There are four localities in the eastern part of Latvia – in 2019, the species was found in three places in Pededze Valley and in 2022 – in the vicinity of Kārsava. The EOO is 183 km2, and the AOO is 16 km2. An epiphytic species, less commonly epixylic. The species is mostly found in old, relatively well-lit park-like habitats, and less commonly – in old broadleaf forests. Grows on the bark of old broad-leaved trees (mostly oak), and less commonly – on dead wood. It has also been found on an old wooden building in the vicinity of Kārsava. The species is threatened by logging activities – the removal of broad-leaved trees from forests. In park- like habitats, the species is sensitive to the overgrowth of old broad-leaved trees with shrubs. The destruction or conversion of old wooden buildings is also a threat. Assessed as a Critically Endangered (CR) species because the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species. Two known localities are situated in protected areas – “Lubāna mitrājs” and “Mugurves pļavas” Nature Reserves. Old broad-leaved trees in open habitats and forests must be preserved. Overgrowth with shrubs must be cleared around the trees inhabited by the species. The conservation of old wooden buildings or parts of buildings where the species has been found on must be encouraged.
Literatūras saraksts
