Morfoloģija un bioloģija. Nedaudz mazāka nekā meža pīle. Tēviņš riesta tērpā tumšpelēks ar kontrastaini melnām astes segspalvām. Lidojumā – balts vēders un trīskrāsains (melns, balts, brūns) laukums uz spārniem. Mātīte brūnganpelēki raibumota ar baltu vēderu un lidojumā redzamu divkrāsainu (melnbaltu) spārna spoguli. Pēcligzdošanas laikā sabiedriska, bet lielus barus neveido. Barojas galvenokārt ar augu barību, vasarā ēd arī kukaiņus, it īpaši ūdenī nonākušus taisnspārņus. Ligzda uz zemes, parasti – zālaugiem klātās ezeru salās, retāk – peldošā slīkšņā kaiju kolonijā. Dējumā 6–12 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Gājputns, ziemo Eiropas R piekrastē, iespējams, arī Ziemeļāfrikā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls mērenajos platuma grādos sniedzas pāri visai Eirāzijai un Ziemeļamerikai. Ziemo Ziemeļamerikas R un D daļā, Rietumeiropā un Vidusjūras reģionā, Nīlas ielejā (Āfrikā) un Āzijas D daļā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā ievērojami paplašinājusies, areālam izplešoties gan Z, gan R un D virzienā (Keller et al. 2020). Latvijā būtiskas izplatības pārmaiņas nav konstatētas, taču tas var būt skaidrojams ar sugas reto sastopamību (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 388 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 660 44 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija pieaug (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija pieaug. Ligzdojošā populācija pieaug Lietuvā, Baltkrievijā un Igaunijā, bet Krievijas Eiropas daļā ligzdojošās populācijas tendence nav zināma (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 150–350 pāru (300–700 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņa, gan īstermiņa populācijas tendence ir pozitīva (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdošanas biotops – aizauguši ezeri, retāk zivju dīķi vai upes. Ceļošanas laikā dažādi aizauguši seklūdeņi, arī jūras piekraste (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 3,6 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga ir nelimitēti medījama no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 676,8 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Latvijā par galvenajiem draudiem tiek uzskatīta ligzdošanas dzīvotņu degradācija, galvenokārt aizaugot klajām salām un ezeru un upju krastiem ar niedrēm un krūmiem, un Amerikas ūdele Neogale vison (Viksne et al. 2010). Eiropā kopumā sugu apdraud arī rekreācijas aktivitāšu radītais piesārņojums un traucējums. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt slimības uzliesmojumi. Lielākajā daļā Eiropas areāla suga tiek medīta (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Pelēkajai pīlei Latvijā nav noteikta neviena ĪADT vai putniem nozīmīgā vieta. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jānodrošina ezeru piekrastes zālāju un palieņu pļavu noganīšana vai pļaušana, jāierobežo Amerikas ūdeles un jenotsuņa Nyctereutes procyonoides izplatība un jānodrošina efektīva svina munīcijas lietošanas aizlieguma mitrājos kontrole.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Gadwall − Mareca strepera. No significant changes in distribution have been detected in Latvia, but this could be explained by the rare occurrence of the species. The AOO of the breeding population is 388 km2, the EOO – 66,044 km2. The breeding population is estimated at 150–350 pairs (300–700 adult individuals). The long-term as well as short-term population trend is positive. Breeding habitat – overgrown lakes, less commonly – fish ponds or rivers. During migration, various overgrown shallow waters, including the seashore. In Latvia, the degradation of breeding habitats, mainly by the overgrowth of bare islands and lake and river banks with reeds and shrubs and Neogale vison, are considered the main threats. In Europe as a whole, the species is also threatened by pollution and disturbance caused by recreational activities. The species is susceptible to avian influenza and, therefore, may be vulnerable to future outbreaks of this disease. The species is hunted throughout most of its European range. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Conservation of the species requires the grazing or mowing of lakeshore grasslands and floodplain grasslands, limiting the spread of N. vison and Nyctereutes procyonoides, and ensuring the effective control of the ban on lead ammunition in wetlands.
Literatūras saraksts
