Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Pensilvānijas mēslsūna

Splachnum pensylvanicum (Brid.) Grout ex H. A. Crum

 
Stipri apdraudēta (EN)

Pensilvānijas mēslsūna

Splachnum pensylvanicum (Brid.) Grout ex H. A. Crum

Foto: Līga Strazdiņa – Pensilvānijas mēslsūna.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: mēslsūnu Splachnaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN B1ab(iii)+2ab(iii), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, DD 2017.
Statuss tuvējās valstīs: –.
Biotopi: –.
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Draudi: 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 11.2. Sausums.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 4.2. Apmācība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikumi: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
Latvijas retās sūnu sugas, 1994: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Vidēja lieluma augi irdenās, mīkstās, gaiši vai koši zaļās, transparentās velēnās. Stumbrs stāvs, smalks, 1–6 cm garš, apakšdaļā ar rizoīdu tūbu, vienkāršs vai ar nedaudziem zariem. Stumbra lejasdaļā lapas novietotas reti, augšdaļā veido blīvākus sakopojumus, 2–3,5 mm garas, 0,4–0,6 mm platas, izstiepti lancetiskas, ar garu, šauru galu, kas nereti sasniedz vai pat pārsniedz sporangija garumu. Stumbra lejasdaļā lapas īsākas, ovālas, strupas. Lapas mala gluda, gandrīz vesela augšējām lapām, bet ar attāliem vairākšūnu zobiņiem apakšējām. Lapas dzīsla labi izteikta, ieiet lapas galā. Lapas šūnas ar plāniem šūnapvalkiem, taisnstūrainas vai iz-stiepti sešstūrainas, pie lapas pamatnes īsākas. Divmāju vai vienmājas suga, sporangiji nedaudz paceļas virs lapām vai ir īsāki par tām, 1,2–2,5 mm gari, ovāli cilindriski, pēkšņi sašaurinās hipofīzē, oranži vai brūni, vēlāk tumši. Hipofīze mainīga izskata, 1–2 mm gara, zaļa vai purpursarkana. Peristoms divkāršs, to veido 16 zobiņi (Frisvoll 1978; Frisvoll, Koppe 1981).

Izplatība. Ļoti reta entomofila suga ar disjunktu areālu, kas iekļauj Ziemeļamerikas A daļu, Dienvidameriku (kalnu reģionus Venecuēlā un Brazīlijā) un tikai četras atradnes Eiropā: Karaļauču apgabalā (H. Gross, 1911, K. Koppe, F. Koppe, 1930), Lietuvā, Kamanu (Kamanai) dabas rezervātā (I. Jukonienė, 2000, 2005, 2017, Sprainaitytė, 2017) (Ochyra et al. 2021) un Latvijā – Vidzemē, Niedrāju-Pilkas (B. Bambe, 1993) un Sudas-Zviedru purvā (L. Strazdiņa, 2021). Datu trūkuma dēļ sastopamības apgabalu (EOO) un apdzīvoto platību (AOO) nevar aprēķināt. Par sugas izplatības izmaiņām nevar spriest, jo konstatēta tikai pāris reižu. Latvijā aktīvi augstie purvi aizņem aptuveni 121 623 ha, tas norāda uz potenciāli lielāku apdzīvoto teritoriju.

Populācija. Eiropā reģionālo populāciju nav iespējams noteikt, jo ir zināmas tikai izolētas apakšpopulācijas (Baisheva et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas.

Biotopi un ekoloģija. Ziemeļamerikā suga parasti sastopama uz zālēdāju dzīvnieku mēsliem (Bagnell, Claydens 1993). Lietuvā, Kamanu purvā, atrasta galvenokārt uz dzērvju mēsliem (Ochyra et al. 2021). Niedrāju-Pilkas purvā, ievākta sūnu purvā uz takas un netālu zemā cinī lāmā kopā ar parasto baltmeldru Rhynchospora alba un zvīņlapu kurciju Kurzia pauciflora. Sudas-Zviedru purvā suga konstatēta divos plaukstas lieluma ciņos sfagnu klājienā (dominē dižpurva sfagns S. medium, šaurlapu sfagns S. angustifolium, iesarkanais sfagns S. rubellum) pie lāmas. Aug trūdošās, ar slāpekli bagātās organiskajās atliekās sūnu purvos. Substrāta organisko atlieku veids nav noteikts. Sugu izplata koprofili divspārņi.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugu apdraud sūnu purvu nosusināšana, lielo zālēdāju un citu dzīvnieku trūkums purvos. Novērtēta stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela AOO un prognozēta tās mazināšanās, arī piemērotu biotopu platības lieluma un kvalitātes un pieaugušu indivīdu skaita sarukums.

Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās dzīvotņu aizsardzībai jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Suga konstatēta ĪADT dabas liegumā “Niedrāju-Pilkas purvs” un Sudas-Zviedru purvs Gaujas Nacionālajā parkā. kā suga Latvijā konstatēta tikai divās vietās, ir jāveic papildpētījumi par tās izplatību un populācijas lielumu. Uzlabojot zināšanas par sugas atpazīšanu, iespējama tās populācijas lieluma un izplatības precizēšana, jo, ņemot vērā piemērotā biotopa salīdzinoši lielo pieejamību Latvijā, suga ir potenciāli sastopama biežāk, nekā līdz šim novērota.

Autori: Baiba Bambe*, Līga Strazdiņa.

Summary. Southern dung moss – Splachnum pensylvanicum. A very rare moss species with a disjunct range, which includes the eastern part of North America, South America (mountainous regions in Venezuela and Brazil) and only four localities in Europe: Kaliningrad Oblast, Lithuania, the “Kamanos” Strict Nature Reserve, and Latvia. It was first found in Latvia by B. Bambe in 1993. The species has two localities – in Vidzeme, in the Niedrāju-Pilkas bog and in the Sudas-Zviedru bog. Due to the lack of data, EOO and AOO cannot be calculated. No changes in the distribution of the species can be assessed, as it has only been recorded a few times. The regional population size and trends are unknown. The species grows on decaying, nitrogen-rich organic residues in raised bogs. The species is threatened by drainage of bogs, a lack of large herbivores and other animals in the wetlands. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and predicted declines in the area and quality of suitable habitat, and in the number of mature individuals. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. The species has been found in protected nature territories – the “Niedrāju-Pilkas purvs” and the Gauja National Park. As the species has only been recorded in two sites in Latvia, further research is needed on its distribution and population size. Improved knowledge of the identification of the species may help to refine its population size and distribution, as the species is potentially more common than previously recorded given the relatively high availability of suitable habitat in Latvia.

Literatūras saraksts

  • Bagnell, B.A., Clayden, S.R. 1993. Splachnum pensylvanicum in Canada. Bryologist, 96: 216–218.
  • Baisheva, E., Ignatov, M., Konstantinova, N., Maslovsky, O., Sabovljevic, M., Ştefănuţ, S. 2019. Splachnum pensylvanicum (Europe assessment). The IUCN Red List of Threatened Species 2019: e.T87569791A87761089. [skatīts 07.04.2022.].
  • Frisvoll, A.A. 1978. On the identity of Tetraplodon balticus and Splachnum pensylvanicum. Lindbergia, 4: 247–253.
  • Frisvoll, A.A., Koppe, F.A. 1981. A second European collection of Splachnum pensylvanicum (Musci). Lindbergia, 7: 141–142.
  • Ochyra, R., Jukonienė, I., Plášek, V., Sprainaitytė, S. 2021. New European discovery of Splachnum pensylvanicum (Bryophyta, Splachnaceae) in Lithuania, with taxonomic notes and a review of Its world distribution. Plants, 10: 2823.
Projekta finansētāji un partneri