Morfoloģija un bioloģija. Piepju jungūnijas augļķermeņi ir klājeniski vai ar nelielām atliektām (līdz 1 cm platām) daļām. Pamatnes audi krēmkrāsas, blīvi, 1–3 mm biezi. Augļķermeņa izvirzījumos stobriņu slānis var būt līdz 4 mm biezs. Poru virsma salmu dzeltena līdz okerkrāsas (sausa), poras neregulāras, stūrainas, 2–3 uz 1 mm, iegarenas uz slīpa substrāta. Sporas bezkrāsainas, elipsoīdas, 3,5–4,5 x 2–2,5 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasaras beigās un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eirāzijā, galvenokārt Skandināvijā, skujkoku mežos. Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi konstatēta 20. gs. 90. gados Vidzemē, Mežoles pauguraines apkārtnē. Mūsdienās zināmas 99 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 58 152 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 336 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aptuvenais pieaugušo indivīdu skaits ir 400–800 indivīdi.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Piepju jungūnija parasti aug uz koksnes, kuru sākušas noārdīt cietpiepju Phellinus un spulgpiepju Inonotus ģints sēnes, vai aug tieši uz šo sēņu augļķermeņiem. Latvijā lielākoties konstatēta uz apšu cietpiepēm Phellinus tremulae. Aug biotopos, kuros ir vecas, kalstošas vai nokaltušas apses, apšu kritalas. Lietussargsuga un dabisku meža biotopu speciālistu suga, kas liecina par augstu bioloģisko daudzveidību (Lõhmus et al. 2018).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu mežu ar apsēm platību mazināšanās, kā arī apšu kritalu trūkums vecos mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta Latvijas aizsargājamo sugu sarakstā. ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas liegumos “Ventas ieleja”, “Virguļicas meži” un citās – atrodas apmēram puse reģionālās populācijas. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci apšu meži ar kritalām, jānodrošina to veidošanās arī turpmāk. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Bracket porecrust – Junghuhnia pseudozilingiana. Found in Eurasia, mainly in Scandinavia, in coniferous forests. It is relatively common in Latvia; 99 known localities in different regions. The EOO is 58,152 km2, and the AOO – 336 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The estimated number of mature individuals is 400–800. It is a wood saprotroph, causing white rot. It usually grows on wood that has started to decay from other species of Phellinus spp. and Inonotus spp., or grows directly on the fruiting bodies of these fungi. In Latvia, it is mostly found on Phellinus tremulae. It grows in habitats with old, decaying or dead aspen trees and logs. The species is threatened by the decline of old aspen forests and the lack of aspen logs in them. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. Not included in the EU or Latvian protected species lists. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. About half of the regional population is located in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks, and the “Ventas ieleja” and “Virguļicas meži” Nature Reserves. The conservation of the species requires not only the preservation of old aspen forests rich with dead wood, but also ensuring their future development. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
