Atgriezties
Stipri apdraudēta (EN)

Piesātinātā leptogija

Leptogium saturninum (Dicks.) Nyl.

 
Stipri apdraudēta (EN)

Piesātinātā leptogija

Leptogium saturninum (Dicks.) Nyl.

Foto: Renāte Kaupuža – piesātinātā leptogija.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Collemataceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (VU 2019), Somija (NT 2019), Zviedrija (LC 2020), Lietuva (CR 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
   
Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

 

Morfoloģija un bioloģija. Piesātinātās leptogijas laponis ir lapveida, līdz 6 cm plats, ādains, biezs, apaļš, platām daivām, virspuse svina pelēka, olīvpelēka, melnīgsnēji olīvkrāsas līdz melna, gluda vai dažreiz krunkaina. Izīdijas graudveida vai iegareni zarotas, vienādā krāsā ar laponi vai tumšākas. Apakšpuse ar biezām, īsām, baltganām rizīnām. Daivas pārsedz cita citu. Apotēciji izklaidus pa visu lapoņa virsmu, sēdoši, līdz 2,5 mm diametrā, attīstās reti. Disks plakans vai maliet ieliekts, sarkanīgi brūngans līdz melnīgsnējs. Aski cilindriski, vālesveida, ar astoņām sporām. Sporas šķērseniski 4–5 šūnu vai ar noapaļotiem galiem, ar 3–4 šķērssienām un vienu garensienu (A. Piterāns, nepubl. materiāli).

Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikas R daļā, un Austrālijā. Latvijā izplatīta nevienmērīgi visā valstī, pārsvarā A daļā. Zināmas vairāk nekā 20 atradnes (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 49 242 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 84 km2. Domājams, piemērotos biotopos sastopama biežāk. Lielākā daļa atradņu konstatētas pēc 2014. gada, un arī pēc sugas izzušanas riska izvērtējuma veikšanas atradņu skaits ir pieaudzis, tomēr lielākoties valsts A daļā (DAP 2025).

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.

Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Aug uz lapu koku stumbru mizas, galvenokārt uz apsēm, bet konstatēta arī uz oša, gobas, blīgznas, vītola u. c. Saistīta ar mitrām un ēnainām vietām vecos dabiskos dažādu tipu mežos. Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos vai dabiski boreālos mežos, vecos jauktos platlapju mežos, nogāžu un gravu mežos u. c. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādi un hidroloģiskā režīma maiņām, kas veicina mikroklimata izmaiņas. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).

Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Aptuveni puse Latvijas reģionālās populācijas atrodas ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Orlovas (Ērgļu) purvs”, “Stompaku purvi” u. c. Jāsaglabā vecie dabiskie lapu koku un jauktie meži ar apsi, nemainot dabisko hidroloģisko režīmu un mikroklimatu tajos, un mežos jāsaglabā vecas apses un citi lapu koki. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.

Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs, Jēkabs Dzenis.

Summary. Leptogium saturninum is a cosmopolitan species that is found in Europe, Asia, North America and the western part of South America, as well as Australia. In Latvia, it is distributed unevenly throughout the country, mostly in the eastern part. There are more than 20 known localities. The EOO is 49,242 km2, and the AOO is 84 km2. An epiphytic species. It grows on the bark of deciduous tree trunks, mainly on aspen trees, but has also been found on ash, elm, willow, and others. Associated with moist and shady areas in old natural forests of various types. The species is sensitive to logging activities and changes in the hydrological regime, which contribute to changes in the microclimate. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. About half of the regional population is situated in protected areas, for instance, the “Orlovas (Ērgļu) purvs”, “Stompaku purvi” Nature Reserves, etc. Old natural deciduous and mixed forests with aspen trees should be preserved without altering the natural hydrological regime and microclimate of these forests, and old aspen trees and deciduous trees of other species should be preserved in the forests.

Literatūras saraksts

  • Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 353 lpp.
  • Āboliņa, A., Piterāns, A., Bambe, B. 2015. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. Salaspils: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, DU AA Saule, 213.
  • DAP 2025. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols“. https://ozols.gov.lv/ozols/ [skatīts 07.07.2025.].
  • Degtjarenko, P., Kaupuža, R., Motiejūnaitė, J., Randlane, T., Moisejevs, R. 2024. Toward the first Red List of Latvian lichens according to the IUCN criteria. Plant Biosystems – An International Journal Dealing with All Aspects of Plant Biology, 158(6): 1244–1252.
  • Piterāns, A. 2001. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, 3: 5–45. 
Projekta finansētāji un partneri