Morfoloģija un bioloģija. Pieaugušas plankumainās klajumspāres ķermeņa garums ir 29–34 mm. Viena no četrām klajumspāru Sympetrum ģints spārēm, kuru kājas ir vienkrāsainas – melnas. Krūšu sāni, tāpat kā sarkanajai klajumspārei S. sanguineum, bez platas, melnas joslas. No S. sanguineum atšķiras ar trīsstūrveida melnu punktu pāriem uz vēdera 4.–7. posma sāniem. Tēviņiem vēders oranžīgs ar dzeltenīgākiem sāniem, mātītēm – dzeltenbrūns. Kāpura garums pirms pieaugušā kukaiņa izlidošanas 13–15 mm, ķermenis garens, nedaudz saplacināts, galva ar izteikti lielām acīm, vēdera gals strups; ķermeņa krāsa tumšbrūna. Attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos – nav kūniņas stadijas. Pirms pārošanās brīdi lido tandēmā – tēviņš ar vēdera galā esošajām cerkām tur mātīti aiz priekškrūtīm. Olas dēj ūdenī, tās attīstās 2–4 nedēļas. Kāpura stadija ilgst līdz nākamajai vasarai. Gadā attīstās viena paaudze, un dzīves ilgums nepārsniedz gadu. Pieaugušās spāres Latvijā sastopamas no jūlija beigām līdz septembra sākumam (Kalniņš 2017). Tās un kāpuri barojas galvenokārt ar citiem bezmugurkaulniekiem.
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijas mērenajā joslā no Atlantijas okeāna piekrastes līdz Japānai. Tās areāls ir pārtraukts Āzijas centrālajā daļā – stepes un tuksnešu zonā. Eiropā suga izplatīta galvenokārt tās D daļā, taču areāla robeža sasniedz Lietuvas Z daļu (GBIF 2022; iNaturalist 2022). Latvijā zināma viena atradne valsts A daļā Teirumnīku ezerā un trīs atradnes Nagļu un Ļodānu dīķī dabas liegumā “Lubāna mitrājs”. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 12 km2. Iespējams, faktiskie EOO un AOO ir lielāki. Suga ir grūti konstatējama, bet viegli nosakāma.
Populācija. Eiropas mērogā sugas reģionālā populācija ir sarūkoša. Ievērojams sugas samazinājums sācies 20. gs. otrajā pusē, vairākās valstīs izzuduši 30–50% atradņu (Boudot, Kalkman 2015), taču atsevišķās valstīs, piemēram, Polijā, nav konstatēta atradņu skaita mazināšanās (Bernard et al. 2009). Lai pastāvētu apakšpopulācija šādai relatīvi īsu laiku dzīvojošai sugai, tajā teorētiski jābūt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Līdz ar to Latvijas reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā vismaz 250 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā viena sugas atradne ir pie distrofa purva ezera ar platu pārejas purva joslu ap to. Ezers atrodas nelielā augstajā purvā lielākā mitrāju (ezeri, zivju dīķi, purvi) kompleksā. Pārējās atradnes ir zivju dīķos ar daudzveidīgu veģetāciju. Suga apdzīvo atklātas, saules apspīdētas un seklas, rudenī izžūstošas un pavasarī applūstošas ūdenstilpes. Arī sugas apdzīvotajām mākslīgajām ūdenstilpēm raksturīgas lielas ūdenslīmeņa svārstības. Eiropas D daļā apdzīvo rīsu laukus, Z daļā – zivju dīķus, kuros ūdens dziļums nepārsniedz dažus decimetrus. Sugas visbiežāk apdzīvotajos karpu dīķos rudenī ūdens tiek nolaists, dīķi tiek apsēti ar rīsiem vai rapsi un vēlu pavasarī tos atkal uzpludina. Iespējams, šāda zivkopības prakse ļauj sugas areālam paplašināties Z virzienā. Olu dēšana konstatēta arī citos biotopos, bet tajos nav konstatētas ilglaicīgas populācijas (Kalniņš 2017). Pieaugušās spāres uzturas galvenokārt ūdenstilpes piekrastes zonā, kā arī uz sauszemes tās tuvumā, bet kāpuri – zemūdens augājā piekrastes zonā. Pēc barošanās stratēģijas ir vērotāja – medījot (arī sargājot teritoriju) pārsvarā sēž uz augiem vai cita substrāta; kāpuri nevis aktīvi meklē upuri, bet gaida to. Pieaugušās spāres ir aktīvas siltā, sausā, saulainā laikā, savukārt vēsās un mitrās dienās to aktivitāte mazinās, bet lietus laikā tās nav aktīvas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraudošie faktori Latvijā nav identificēti. Skaita mazināšanās citur pasaulē tiek saistīta ar īslaicīgo mitrzemju nosusināšanu, intensīvāku palieņu apsaimniekošanu un rīsu lauku vairākkārtīgu izžūšanu sezonā. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc tā iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka, jo nav pietiekamu datu par sugas populācijas stāvokli un tendencēm, kā arī nav identificēti sugu apdraudošie faktori. Sugas atradnes Latvijā atrodas ĪADT – dabas liegumā “Lubāna mitrājs”. Atradne Teirumnīku purvā ir ES nozīmes biotopā, kur tai ir nodrošināts sugas prasībām atbilstošs aizsardzības režīms. Lai mazinātu iespējamos apdraudējumus, kā viens no pasākumiem ir jāsaglabā vai jāatjauno iespējami dabisku mitrāju ekosistēmas. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Spotted darter – Sympetrum depressiusculum. Found in temperate Eurasia from the Atlantic coast of south- western Europe to Japan. Its distribution is interrupted in the steppe and desert zone of Central Asia (GBIF 2022). In Latvia, four localities are known in the eastern part of the country. The EOO is 4 km2, and the AOO – 12 km2; the potential EOO and AOO are probably larger. The size of the regional population in Latvia is estimated to be at least 250 individuals. One locality is at a dystrophic bog lake with a wide transitional mire belt around the lake, while the other localities are in fishponds with diverse vegetation (Kalniņš 2017). Adult dragonflies mainly inhabit the marginal zone of the water bodies, hunting from the banks, as well as on land in its vicinity, while larvae live in the underwater vegetation in the coastal zone. No threats to the species are known in Latvia. Declines elsewhere in the world have been attributed to drainage of wetlands, intensified floodplain management and repeated drying of rice paddies during the season. The species is assessed as Data Deficient (DD) due to a lack of information to assess its extinction risk. It is not on the list of species of EU importance and is not protected in Latvia. In Latvia, the species does not require legal protection status. All localities of the species in Latvia are in protected nature areas. To reduce potential threats, one of the measures should be the maintenance or restoration of wetland ecosystems to as natural state as possible.
Literatūras saraksts
