Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 60–160 cm augsts lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, veido skrajus cerus. Stiebri kaili, stāvi, skarā lokveidīgi nokareni. Lapas bez matiņiem, raupjas, 0,8–2 cm platas. Mēlīte 0,3–1 cm gara, strupa, ar sašķeltu galu. Ziedi garā skarā ar nokareniem zariem (to garums līdz 30 cm). Katrā pušķī 4–9 zari. Vārpiņas pa 3–4, sīkas, katrā vārpiņā viens divdzimumu zieds. Vārpiņas plēksnes divas, lineāri lancetiskas, nosmailotas, ar īsiem matiņiem un vienu dzīslu. Ziedplēksnes divas, nedaudz īsākas nekā vārpiņas plēksnes, iekšējā ar vienu dzīslu, ārējā ar šķautni un trim dzīslām, galā ar īsu, līdz 0,5 mm garu, taisnu akotu, kas ārpusē nav redzams. Ziedā tikai viena putekšņlapa. Auglis – sīks grauds. Zied jūlija beigās un augustā (Cepurīte 2003; Priedītis 2014). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Eirāzijas un Ziemeļamerikas suga (Hodálová, Ericsson 2011; Priedītis 2014). Igaunijā sastopama reti DR, A un ZA daļā (Kukk, Kull 2006; Kukk et al. 2016), Lietuvā nav atrasta (Krall, Tabaka 2003). Baltkrievijā suga sastopama ļoti reti Z daļā, kur zināmas trīs atradnes (Третьяков, Шимко 2006). Latvijā sastopama reti A daļā (Cepurīte 2003; Krall, Tabaka 2003; Priedītis 2014). Sastopamības apgabals (EOO) ir 19 172 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 236 km2.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā aplēsts 2021. gadā sugas monitoringā, kad novērtēja sugas atradnes 13 ĪADT un četrās atradnēs ārpus ĪADT un mikroliegumiem. Kopumā tika atrasti 3792 indivīdi (maksimālais aplēstais populācijas lielums – 7007 indivīdi). Bagātīgākās atradnes sastopamas dabas liegumos “Mežole” (1986–4200 indivīdi), “Vjadas meži” (539–799 indivīdi), “Lubāna mitrājs” (271–500 indivīdi) un “Kadājs” (255–300 indivīdi), kā arī dabas parkā “Vecumu meži” (105–300 indivīdi). 70% pārbaudīto teritoriju atradņu lielums, salīdzinot ar iepriekšējo periodu monitoringa rezultātiem, bija palielinājies vai stabils un labs, apmēram 20% teritoriju tas bija samazinājies, un apmēram 10% teritoriju suga netika atrasta (Baroniņa 2021).
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga aug nelielās grupās mitros un slapjos dabiskajos lapu koku un jauktos mežos. Atzīmēti egļu-apšu, egļu-liepu, egļu-melnalkšņu, apšu-gobu-egļu, ošu-egļu-melnalkšņu meži, kā arī priežu niedrāji (LU BI kartotēka). Daļēji noēnotu vietu suga. Sugas dzīvotnes var raksturot kā auglīgus mežus ar nemorālu zemsedzi. Parasti suga aug mitrās ieplakās vai upīšu, strautu malās (Baroniņa 2021). Arī Zviedrijā un Norvēģijā sugas atradnes mežos ir strautu tuvumā (Solstad et al. 2021; SLU Artdatabanken 2024). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013). Latvijā 90% atradņu ir kādā no dabiskajiem meža biotopiem (Baroniņa 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu apdraud intensīva mežizstrāde vecos dabiskos mežos un meža monokultūru ieaudzēšana, kā arī mežu susināšana.
Aizsardzība. 76% Latvijā 2021. gadā konstatēto indivīdu sastopami 13 ĪADT: Teiču dabas rezervātā, dabas parkā “Vecumu meži” un dabas liegumos “Ābeļi”, “Dūres mežs”, “Gruzdovas meži”, “Jaunanna”, u.c. (Baroniņa 2021). Tomēr, visticamāk, šī attiecība mainītos, ja tiktu mērķtiecīgi pārbaudītas sugai piemērotās dzīvotnes valsts A daļā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpaplašina mikroliegumi Kalna purva apkārtnē (Alojas novadā) un Sitas labajā krastā, iekļaujot mikroliegumā arī upes kreiso krastu ārpus upes aizsargjoslas (Balvu novadā). Ieteicams izvērtēt platlapu cinnai piemērotās augšanas vietas, piemēram, mežu masīvos tādu upju krastos kā Pededze un tās pietekas – upītes un strauti –, kā arī Sitas un Liepnas krastos un to pietekās. Nav pieļaujama mežizstrāde sugas atradnēs un to susināšana. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns (Baroniņa 2021).
Autors: Uvis Suško.
Summary. Drooping woodreed – Cinna latifolia. It is rare, found mainly in the eastern part of the country. The AOO is 236 km2, and the EOO – 19,172 km2. In 2021, the results of surveying 17 sites showed that in 70% of cases, the status of C. latifolia cenopulations, compared to the previous data, is increasing or stable; in 20% of sites, it is decreasing, but in 10% of sites, the species was not found. It usually grows in small groups in moist and wet deciduous and mixed forests, mostly natural old-growth forests. The threats are intensive forestry operations, conversion of old-growth forests into monocultures and forest drainage. The population size in Latvia was estimated in 2021 when all known C. latifolia sites in 13 protected areas and four sites without protection status were surveyed. The total number of individuals was 3,792 (maximum – 7,007). Currently, 76% of C. latifolia localities occur in protected areas. It is necessary to expand the existing microreserves in the vicinity of the “Kalna purvs” Nature Reserve and on the right bank of the River Sita, as well as to conduct a targeted survey to clarify the species’ distribution pattern. Logging and drainage in the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
