Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 20 cm augsts lakstaugs ar īsu sakneni, veido nelielus cerus. Zvīņlapas un apakšējo lapu makstis brūnas līdz sarkanbrūnas. Lapas 2–3 mm platas. Ziedkopa dažādvārpu: viena augšējā – vīrišķo ziedu vārpiņa, 2–3 apakšējās – sievišķo ziedu vārpiņas. Visas vārpiņas pušķveidīgi satuvinātas stublāja galā. Pūslīšu plēksnes īsākas nekā pūslīši. Pūslīši 2,5–3 mm gari, ar īsiem, skrajiem, sarveidīgiem matiņiem, otrādi olveidīgi, knābītis ļoti īss, nedaudz noliekts. Auglis – pūslītī ietverts rieksts. Zied maijā, jūnijā (Baroniņa 2001, 2003). Apputeksnē vējš. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga izplatīta gandrīz visā Eiropā, kā arī Mazāzijas pussalā (Govaerts 2024). Igaunijā bieži sastopama visā valstī, mazāk atradņu ir A daļā (eElurikkus 2022). Lietuvā reti, pārsvarā D daļā, taču atradnes ir arī R un Z daļā (Baroniņa et al. 2003). Reti Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021), Baltkrievijā ļoti reti – tikai dažas atradnes Z daļā (Скуратович 2015). Latvijā sastopama diezgan reti visā valstī, visvairāk reģistrētu novērojumu ir R daļā (DAP 2022). Sugas izplatība saistīta galvenokārt ar Daugavas, Abavas, Gaujas, Imulas, Amulas, Amatas ielejām (Baroniņa 2001). Sastopamības apgabals (EOO) ir 39 889 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 276 km2. EOO nav būtiski mainījusies, salīdzinot ar 20. gs. beigām (Baroniņa 2001, 2003). Taču nav jaunāko datu no vairākām atradnēm Daugavas ielejā.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku Latvijā nav. Suga var veidot nelielas, dažus kvadrātmetrus lielas audzes, vai augi var augt izklaidus pa vienam (DAP 2022).
Dzīvotnes un ekoloģija. Izteikts kalcifīts, aug valgās līdz mēreni mitrās, dažkārt arī sausās vai slapjās, kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs. Parasti aug pilnā apgaismojumā, bet var arī augt nedaudz noēnotās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā suga sastopama galvenokārt sausos zālājos kaļķainās augsnēs, bieži zilganās seslērijas Sesleria caerulea zālājos, kā arī avotos, kas izgulsnē avotkaļķus. Reti sastopama mežos kaļķainās augsnēs, pamestos grants un dolomīta karjeros, izstrādātos purvos, vietās, kur izplūst ar kalciju bagāti avoti vai atsedzas kaļķaina augsne. Atrasta arī uz dolomīta atsegumiem (Baroniņa 2001; DAP 2022). Citviet Eiropā tā ir gan neielabotiem zālājiem ar zemu zelmeni (Elyno-Seslerietea), gan reliktiem priežu mežiem (Erico-Pinetea), gan arī atsegumiem, nogruvumiem (Thlaspietea rotundifolii) un klintīm (Asplenietea trichomanis) raksturīga suga (Mucina et al. 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud galvenokārt zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana, kā arī zemes lietojuma veida maiņa, nosusināšana avotu tuvumā, derīgo izrakteņu ieguve.
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Daudz atradņu ir dabas parkā “Abavas senleja” un Ķemeru Nacionālajā parkā. Sugai izveidots viens mikroliegums.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ieteicams noskaidrot populācijas lielumu valstī, vietas ar lielāko sugas indivīdu skaitu un aizsargāt tās, veidojot mikroliegumus vai atbilstošu režīmu ĪADT. Jāatjauno aizaugušie dabiskie zālāji un jāatsāk to regulāra apsaimniekošana, jāturpina apsaimniekot dabiskie zālāji. Jāsaglabā dabiski un maz pārveidoti avoksnāji.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Bird’s-foot sedge – Carex ornithopoda. It is fairly rare in Latvia, with the largest number of localities present in the western part of the country. The distribution of the species is mainly associated with river valleys – Daugava, Abava, Gauja, Imula, Amula and Amata. The EOO is 39,889 km2, and the AOO – 276 km2. The EOO has not changed significantly compared to what was previously known. However, there are no recent data from many sites in the River Daugava Valley. There is no data on the size of subpopulations in each locality and population dynamics in Latvia. In Latvia, it is found mainly in dry calcareous grasslands, in drier parts of Molinion grasslands, in tufa-forming springs, rarely in forests on calcareous soils, abandoned gravel and dolomite quarries, harvested peatlands, places with calcium-rich spring discharges, places where calcareous soil is exposed and on dolomite outcrops. The main threats are the cessation of grassland management, afforestation and ploughing up of semi-natural grasslands, and forest drainage near springs and modification of springs. It is unknown what percentage of the population occurs in protected areas. It is necessary to clarify the distribution and determine the population size, identify places with the largest number of individuals and ensure their conservation, i.e., by establishing an appropriate protection regime (microreserves, protected areas or relevant zonation), restoring overgrown grasslands and re-establishing regular management, preserving natural and slightly modified spring habitats.
Literatūras saraksts
