Izplatība
Suga izplatīta visā Baltijas jūrā, taču mazāk sastopama jūras dienvidu daļā, kā arī Kategata reģionā. Izplatības biežums pieaug ziemeļu virzienā, it īpaši atklātās daļas ziemeļos un Botnijas līcī (Helcom 2013). Izplatīta no piekrasteslīdz pat 300 m dziļumam (Helcom 2013). Suga ir ļoti stacionāra un tai nav raksturīgas migrācijas. Latvijas ūdeņos suga konstatējama samērā reti, galvenokārt izplatīta Rīgas līča akvatorijā, vienmērīgi pa visu tā teritoriju, nedaudz lielākās koncentrācijās vēsturiski satopama austrumu piekrastē, taču mūsdienās vairāk rietumu piekrastē. Atklātajā jūras daļā zinātniskajās uzskaitēs fiksēta tikai dažas reizes (BIOR nepublicētie dati). Zināmais sugas sastopamības apgabals (EOO) Latvijas ūdeņos ir 20462 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 316 km2 (BIOR nepublicēti dati). Laika gaitā sugas zināmā EOO un AOO platība nav būtiski mainījusies.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas
Kopumā Baltijas jūrā plūkšņzivs populācijas stāvoklis novērtēts kā drošs, taču tajā pašā laikā atzīts, ka trūkst datu, lai droši apstiprinātu populācijas stāvokli (Helcom 2013). Tā kā suga ir samērā reta, tā bieži netiek konstatēta zinātniskajās uzskaitēs, līdz ar to dati par tās izplatību vai populācijas pārmaiņām nav pietiekami, lai veiktu pilnvērtīgu analīzi. Izmantojot zinātniskās zvejas datus (balstīti uz grunts traļu uzskaites reisu (GORDEM) datiem), kas tiek ievākti kopš 1973. gada, aprēķināts plūkšņzivs populācijas pārmaiņu indekss un populācijas pārmaiņu būtiskums. Rīgas līcī iegūtie dati liecina, ka plūkšņizvs populācija ik gadu mainījusies apmēram 0,9 reizes, kas klasificējas kā mērens, statistiski būtisks samazinājums. Lai arī novērojumu vēsturē bijuši divi periodi ar ekstrēmi augstām populācijas vērtībām, ikgadējais populācijas samazinājuma indekss 10 gadu laikā norāda uz populācijas samazinājumu par 59%.
Biotopi un ekoloģija
Bentiska jūras suga, kas apdzīvo dažādus grunts substrātus, gan mīkstus, gan cietus.
Apdraudējums
Plūkšņzivs ir aukstūdens suga, līdz ar to ūdens temperatūras paaugstināšanās klimata pārmaiņu dēļ negatīvi ietekmē gan tā augšanu un attīstību, gan vairošanās sekmes (Snoeijs-Leijonmalm 2017). Kā būtisks ietekmējošs faktors tiek minēta eitrofikācija, jo sugai ir nepieciešams tīrs ūdens un sedimenti, it īpaši nārstošanai un kāpuru attīstībai (Helcom 2013). Dažāda veida piesārņojums var atstāt negatīvas sekas uz sugas populāciju, taču domājams, ka šīs ietekmes vēsturiski ir lokalizētas un vairs nav vērtējams kā tik nozīmīgs drauds (Florin et.al. 2014).
Novērtētāji: Jānis Gruduls, Andris Avotiņš
Literatūras saraksts
