Morfoloģija un bioloģija. Priežu sveķotājkoksngrauzis ir neliela vabole ar ķermeņa garumu 7–13 mm. Ķermenis izstiepts, dorsoventrāli saplacināts, sāni noapaļoti. Vabole brūnā krāsā ar smalku un blīvu punktojumu, kājas brūnas līdz sarkanbrūnas. Priekškrūšu centrālajā daļā spīdīgs plankums. Antenas tievas, sniedzas līdz ķermeņa vidum, segspārni izstiepti (Bílý, Mehl 1989). Saproksilofāgs. Kāpurs zem mizas un mizā izgrauž neregulāras ejas, kas pildītas ar smalkiem sarkanbrūniem ekskrementiem. Sugas darbības rezultātā virs mizas rodas dzelteni sveķu notecējumi un ovālas 4 mm garas izskrejas. Kāpurs iekūņojas jūnijā, pieaudzis indivīds (imago) izlido jūlijā. Kāpura attīstības cikls ilgst 1–2 gadus (Bílý, Mehl 1989; Ek et al. 2002; Priedītis 2002; Lindbladh et al. 2003; Alekseev 2007; Otaņķe 2021).
Izplatība. Suga sastopama visā Eiropā no DR līdz ZA, kā arī Vidusāzijā un Austrumāzijā (Japānā). Dienvideiropā suga galvenokārt saistīta ar kalnu reģioniem (Dodelin et al. 2017). Konstatēta visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla ZR daļā. Pēdējos 20 gados Latvijā ir zināmas vismaz 1166 atradnes, tās galvenokārt saistītas ar mežiem jūras piekrastē. Sastopamības apgabals (EOO) ir 72 364 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1156 km2. Visā Eiropā, tostarp Latvijā, sugas AOO mazinās un turpinās mazināties intensīvas mežsaimnieciskās darbības rezultātā, kā arī tāpēc, ka piemērotā biotopa stāvoklis ir nelabvēlīgs.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija mazinās galvenokārt AOO mazināšanās un biotopa kvalitātes pasliktināšanās dēļ (Dodelin et al. 2017). Lielākā daļa Latvijas reģionālās populācijas ir saistīta ar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrasti. Visticamāk, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir kopīga sugas reģionālā populācija. Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti. Tā kā sugai piemērotā biotopa stāvoklis ir nelabvēlīgs, paredzams, ka reģionālās populācijas lielums nākotnē mazināsies.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā suga apdzīvo vecus skrajus priežu mežus uz smilšainas augsnes. Tā ir prasīga pret apgaismojumu un pārsvarā sastopama uz dzīvām, liela diametra priedēm, kas ir vismaz 140 gadus vecas, ar slīpu stumbru un raksturīgu krokodilādai līdzīgu mizu (Bílý, Mehl 1989; Ek et al. 2002; Priedītis 2002; Lindbladh et al. 2003; Alekseev 2007; Otaņķe 2021). Kāpuri attīstās to stumbros parasti 0,8–13,0 m augstumā. Vienu koku ilglaicīgi var apdzīvot vairākas paaudzes. Sugas darbība nekādā veidā neveicina koka atmiršanu. Dabisku mežu biotopu speciālistu suga un lietussargsuga (Ek et al. 2002).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud intensīva mežu apsaimniekošana, mazinot vecu priežu mežu īpatsvaru, arī skraju priežu mežu aizaugšana ar citām koku un krūmu sugām, radot nepiemērotus gaismas apstākļus sugas dzīvotnēm. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tās AOO ir 1156 km2, kā arī secināts, ka AOO un reģionālā populācija mazinās, mazinoties un aizaugot veciem priežu mežiem sukcesijas rezultātā.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. 54% zināmo atradņu ir ĪADT: dabas parkos “Engures ezers”, “Piejūra” un Slīteres un Ķemeru Nacionālajos parkos. Jānoskaidro labākās dzīvotņu vietas ārpus ĪADT un jāizveido atbilstoši mikroliegumi. Sugas atradnēs ir jāveic apsaimniekošanas pasākumi, atēnojot gan tās apdzīvotos kokus, gan kokus, kas ir potenciāli piemēroti sugai, gan veicot mežu kontrolētu dedzināšanu, kā arī jāsaglabā veci, skraji priežu meži, veicinot to atjaunošanos.
Autors: Jānis Ozols.
Summary. Longhorn beetle – Nothorhina punctata. The species is distributed in Europe from south-west to north-east, as well as in Central and East Asia eastwards to Japan. In southern Europe, the species mainly inhabits mountain areas. Latvia is situated in the north-western part of the distribution range. 1,166 localities have been recorded in Latvia in the past 20 years. The EOO is 72,364 km2, and the AOO 1,156 km2. The distribution of the species in Latvia is well studied. The species is found mostly along the seacoast, as well as in the inland dune areas, where it inhabits open pine forests. In Europe, the regional population is declining. The state of the regional population in Latvia is not fully understood, and it has been concluded that the regional population and the AOO are declining. In Latvia, the species is found in dry, open pine forests on sandy soil. Larvae develop inside and under thick bark of over 140 years old, living Scots pines in sun-exposed conditions. The main threat is the decline of old-growth open pine forests; their overgrowth with spruce because of natural succession is another considerable threat. Also, a significant threat is the time gap between the present remaining old-growth pine stands and the next generation that will not become suitable in the near future. Therefore, it is necessary to preserve old pine forests and to ensure that the formation of old pine trees is preserved after logging. Also, it is necessary to introduce appropriate management measures to preserve the remaining old-growth pine forests. The best management measure appears to be controlled burning in open boreal forests, as well as removing the undergrowth to preserve the available and potential habitat. The species has been assessed as Vulnerable (VU), because the known AOO is 1,156 km2 and the regional population is declining throughout the country at the same time due to logging and overgrowth with spruce and other trees. It is a protected species in Latvia, for which conservation micro-reserves can be established. Its legal protection status needs to be maintained.
Literatūras saraksts
