Morfoloģija un bioloģija. Pūkainais īsspārnis ir viens no Latvijas faunā lielākajiem īsspārņiem, garumā sasniedz līdz 30 mm. Ķermenis iegarens, saplacināts. Segspārni īsi, vēdera virspusē seši redzamie posmi ir brīvi, segspārniem nepārklāti. Ķermeņa apmatojums garš un biezs, koši dzeltens uz galvas, priekškrūšu vairoga un vēdera pēdējiem posmiem, pārējās ķermeņa daļas melnas vai (uz segspārniem) pelēcīgas. Galvas pamatne taisna līdz vāji ieliekta. Acis lielas, taustekļi salīdzinoši īsi, gandrīz visu posmu platums ir lielāks nekā garums. Žokļi lieli un spēcīgi, jo gan pieaugušas vaboles (imago), gan kāpuri ir aktīvi plēsēji. Kājas spēcīgas, garas, biezā, bet mēreni garā apmatojumā. Imago dzīvo dažas nedēļas. Vidēji labs lidotājs.
Izplatība. Eiropas un Āzijas R daļas suga, sastopama no Pireneju pussalas līdz Centrālāzijai (Irānai) un no Igaunijas un Zviedrijas līdz Vidusjūras reģionam (Smetana 2004). Sastopama visās Latvijas kaimiņvalstīs. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā un nav izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Suga sastopama izkliedēti visā valsts teritorijā (Telnov, Kalniņš 2003; Telnov et al. 2005, 2006, 2008; Cibuļskis 2007; Barševskis et al. 2008). Sastopamības apgabals (EOO) ir 71 739 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 140 km2. Iespējams, piemērotos biotopos suga Latvijā ir sastopama plašāk, tādējādi potenciālā AOO ir vismaz pieckārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti. Nav zināmi masveida savairošanās gadījumi, imago neveido grupas. Populācijas blīvums visās atradnēs Latvijā ir salīdzinoši neliels. Suga ir mazskaitlīga visā izplatības areālā Eiropā (Biel et al. 2014).
Biotopi un ekoloģija. Termofila suga, kas Latvijā un citur Eiropā apdzīvo ganības, parkveida pļavas un zālājus ar skraju augāju, pārsvarā smilšainās vai mālainās augsnēs (Biel et al. 2014). Gan pieaugušās vaboles, gan kāpuri sastopami uz svaigiem zirgu un liellopu mēsliem, kur tie pārtiek galvenokārt no Aphodiinae apakšdzimtas mēslvaboļu un ģints Sphaeridium ūdensmīļu pieaugušajām vabolēm, kā arī dažādu mušu kāpuriem. Pieaugušas vaboles reizēm apmeklē arī sulojošus lapu kokus, kur uzņem papildbarību.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējumi Latvijā nav pētīti un nav zināmi. Eiropā kā galvenie apdraudošie faktori tiek minētas biotopu pārmaiņas un degradācija (sugai piemēroto ganību un zālāju aizaugšana), tostarp lauksaimniecībā plaši izmantoto mēslojumu dēļ, kā arī barības bāzes – koprofāgo kukaiņu – faunas izmaiņas un skaita samazinājums, ko izraisa lopkopībā izmantotie prethelmintu līdzekļi. Suga iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD), jo galvenais drauds Latvijas reģionālajai populācijai nav noskaidrots.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Mazāk nekā ceturtdaļa zināmo atradņu atrodas ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā, dabas parkos “Pape”, “Silene” un “Dvietes paliene”, dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Vītiņu pļavas”. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāatturas no ķīmisku mēslošanas līdzekļu lietošanas zālājos un pārmērīgas antibiotiku un prethelmintu līdzekļu izmantošanas ganību dzīvniekiem.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Maid of Kent beetle – Emus hirtus. It is a species of Western Europe and Asia, occurring from the Iberian Peninsula to Central Asia and from Sweden to the Mediterranean region (Smetana 2004). Latvia is situated in the northern part of the species’ range and is not isolated from other regional populations. In Latvia, the species is found scattered throughout the country (Telnov, Kalniņš 2003; Telnov et al. 2005, 2006, 2008; Cibuļskis 2007; Barševskis et al. 2008). The EOO is 71,739 km2, and the AOO is 140 km2. It is possible that the species is more widespread in suitable habitats in Latvia, thus the potential AOO is at least five times higher. Studies on the size, status and changes of the Latvian regional population have not been carried out. There are no known cases of mass reproduction of this species, as the beetles do not form groups. The population density in all localities in Latvia is relatively low. It is scarce throughout its range in Europe (Biel et al. 2014). It is a thermophilic species that inhabits pastures, wooded meadows and grasslands with scrub vegetation in Latvia and elsewhere in Europe, mostly on sandy or clayey soils (Biel et al. 2014). Both adult beetles and larvae are found on fresh horse and cattle dung, where they feed mainly on dung beetles of the subfamily Aphodiinae and adult beetles of the genus Sphaeridium, as well as the larvae of various flies. The beetles sometimes visit succulent deciduous trees. Threats in Latvia have not been studied and are unknown. In Europe, habitat changes and degradation (overgrowth of grasslands) are mentioned as the main threats, including fertilisers widely used in agriculture, as well as changes in the fauna of the food base – coprophagous insects – and the decrease in their number, caused by the anthelmintics used in animal husbandry. The species has been assessed as Data Deficient (DD) because the main threat to the Latvian regional population is unknown. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Ozoliņš 1998), but the species is not included in international and national regulatory acts. There is no need to revise its current protection status in Latvia. Less than a quarter of the known localities are in protected areas: the “Lubāna mitrājs” and “Vītiņu pļavas” Nature Reserves, the Slītere National Park, and the “Pape”, “Silene”, and “Dvietes paliene” Nature Parks.
Literatūras saraksts
