Morfoloģija un bioloģija. Pundura zemeszvaigznes atvērušies augļķermeņi ir tikai 1–3 cm plati. Eksoperīdijs plāns, ādains, gandrīz līdz pusei saplīst 5–8 nevienādās nosmailotās daivās, kuru galotnes ielokās zem augļķermeņa. Daivu iekšpuse gluda, retāk saplaisājusi, no gaišbrūni dzeltenas ar brūniem plankumiem līdz gaiši vai tumši brūnai. Endoperīdijs lodveida vai ovāls, jauns pie pamatnes nedaudz sašaurināts, 0,5–1,5 cm augsts, ādains, apakšā zilpelēks vai brūns, galotnē gaiši vai tumši brūns; ar vai retāk bez apofīzes. Sporas lodveidīgas, brūnas, 4,5–6,0 µm platas (Sunhede 1989; Jeppson et al. 2013; Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī, bet var veiksmīgi saglabāties līdz nākamajai sezonai.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Centrālamerikā, Austrālijā, Āfrikā. Eiropā plaša izplatība, ziemeļos sasniedz Skandināvijas pussalas un Somijas D daļu. Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 1972. gadā Rīgā (LU Fungārija dati). Mūsdienās zināmas septiņas atradnes, galvenokārt Piejūras zemienē un Rīgas, Siguldas apkārtnē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 28 000 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits visdrīzāk nepārsniedz 30.
Biotopi un ekoloģija. Saprotrofa suga. Tai nepieciešami sausi priežu meži smilšainās augsnēs, kāpu smiltāji, arī iekšzemes kāpas. Konstatēta arī kāpās Rīgas teritorijā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud priežu mežu smilšainās augsnēs un kāpu degradācija, tostarp antropogēnā ietekme, piemēram, intensīva nomīdīšana. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Apmēram trešdaļa reģionālās populācijas atrodas ĪADT – Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ziemupe” un citās. Daļa atradņu ir kāpās, kur tās pasargā krasta kāpu aizsargjoslas aizsardzības režīms. Ņemot vērā to, ka suga sastopama piejūras un iekšzemes kāpās un citos priežu mežos smilšainās augsnēs, jānodrošina šādu mežu aizsardzība, īpašu uzmanību pievēršot zemsedzei un tās saglabāšanai. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu aizsardzību. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Dwarf earthstar – Geastrum schmidelii. Found in Europe, Asia, North America, Central America, Australia, and Africa. It is widespread in Europe, reaching southern Scandinavia and Estonia in the north, but rare in Latvia, with seven known localities, mainly in the coastal area and around Riga and Sigulda. The EOO is 28,000 km2, and the AOO – 28 km2. There are insufficient data on the size and changes in the regional population. The number of mature individuals is probably below 30. It is a saprotrophic species found in dry pine forests on sandy soils, coastal and inland dunes. In Latvia, it is also found in dunes in Riga. The species is threatened by the degradation of pine forests on sandy soils and dunes, including anthropogenic impacts such as intensive trampling. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It has been proposed to be included on the list of protected species in Latvia. About one-third of the regional population is in protected nature areas, e.g. the Ķemeri National Park, the “Ziemupe” Nature Reserve, etc. The conservation measures are mainly related to the protection of suitable habitats, with special attention to the ground cover and its preservation. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
