Morfoloģija un bioloģija. Punktainā raibblakts ir neliela, 3,7–4,5 mm gara, ar raibblakšu Deraeocoris ģintij raksturīgu ķermeņa olveida formu un galvu ar samērā lielām acīm. Ķermeņa virsma gandrīz gluda, klāta retiem, bet samērā dziļiem punktiņiem. Punktējums arī uz vairodziņa, kas to atšķir no līdzīgām sugām (Wagner 1964; Rintala, Rinne 2011; Skipper 2013). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Pārziemo imago. Punktainā raibblakts ir plēsīga – medī citus mazos kukaiņus.
Izplatība. Sugas izplatība aptver praktiski visu Eiropu un ziemeļos sasniedz Somijas vidieni. Eiropā visur sastopama reti, Igaunijā zināma tikai viena atradne (Aukema, Rieger 1999; Albrecht, Viljanen 2019; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). Latvijā pēdējos 20 gados (kopš 2000. gada) atradnes nav zināmas, kaut arī no 2018. līdz 2023. gadam suga ir mērķtiecīgi meklēta. Ņemot vērā tās kopējo izplatību Eiropā, ticams, ka suga Latvijā ir sastopama, bet reti un izklaidus. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) aprēķināšanai. Potenciālais EOO, pēc eksperta vērtējuma, iekļauj visu valsts sauszemes teritoriju.
Populācija. Eiropā padziļināti sugas populācijas pētījumi nav veikti. Zviedrijā un Dānijā tiek uzskatīts, ka suga varētu būt reģionāli izzudusi. Kvantitatīvi pētījumi par punktainās raibblakts reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tendencēm Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga izplatības areāla Z daļā ir saistīta ar sausiem un smilšainiem zālājiem, kur tā dzīvo uz dažādiem lakstaugiem, piemēram, pelašķiem Achillea spp., vībotnēm Artemisia spp. un biškrēsliņiem Tanacetum spp. Salīdzinot ar radniecīgām sugām, mēdz daudz uzturēties uz augsnes (Péricart 1983; Rintala, Rinne 2011; Skipper 2013). Tā kā suga Latvijā nav novērota kopš 2000. gada, nav precīzi zināmi tai nepieciešamie biotopi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Iespējams, sugu ietekmē pakāpeniska sausu un smilšainu biotopu aizaugšana un dabiska vai mākslīga pārveidošanās. Trūkst informācijas par sugas sastopamību Latvijā un apdraudošajiem faktoriem, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, lai pierādītu sugas sastopamību Latvijā, noskaidrotu tās izplatību, ekoloģiju, apdraudējumu.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Plant bug – Deraeocoris punctulatus. The distribution of the species stretches across the whole of Europe and reaches central Finland in the north. The species is rare throughout its range, for example, only one locality is known in Estonia (Aukema, Rieger 1999; Albrecht, Viljanen 2019; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022). In Latvia, D. punctulatus has not been found since 2000. It is likely that the species is still present in the country, but the regional population is likely fragmented, and the species is rare. There is not enough data available to calculate the EOO and the AOO of the species in Latvia. In an expert’s opinion, the potential EOO corresponds to the entire land area of Latvia. No population studies of D. punctulatus have been carried out in Europe. In Denmark and Sweden, the species is regionally extinct. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population of D. punctulatus have not been carried out. In the northern part of its range, the species is associated with dry and sandy grasslands, where it lives on various herbaceous plants, such as Achillea spp., mugworts Artemisia spp., and Tanacetum spp. (Péricart 1983; Rintala, Rinne 2011; Skipper 2013). Deraeocoris punctulatus has not been observed in Latvia since 2000; its habitat is unknown. The species is potentially affected by gradual overgrowth and natural or artificial transformation of dry and sandy habitats. The species is assessed as Data Deficient (DD) since its occurrence in Latvia has not been confirmed in the last 20 years and the threats are unknown. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is necessary to search for the species in potentially suitable habitats to clarify the distribution, ecology and identify threats.
Literatūras saraksts
