Morfoloģija un bioloģija. Par kovārni mazāks putns. Ķermeņa pamatkrāsa gaiši rūsganbrūna. Spārni un aste melnbalti svītroti. Uz galvas cekuls, parasti sakļauts. Garš, slaids, viegli noliekts knābis. Barojas lielākoties ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, ko atrod uz zemes un zemē, ēd arī rāpuļus un abiniekus. Ligzdo ēku spraugās, mūru drupās, putnu būros, koku dobumos u. tml. vietās. Dējumā 5–12 olas, gadā var būt divi perējumi. Mātīte perē viena, bet tēviņš pienes tai barību. Mazuļi ligzdguļi. Sākumā mātīte uzturas ligzdā pie mazuļiem un barību piegādā tikai tēviņš. Vēlāk barību gādā abi pāra putni. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1998; V. Ķerus nepublicēti dati).
Izplatība. Ligzdošanas areāls aptver gandrīz visu Eirāzijas centrālo un D daļu (areāla Z robeža no Igaunijas līdz Krievijas DA daļai) un arī lielāko daļu Āfrikas (izņemot Sahāras tuksnesi un Kongo baseina mežus). Ziemo Pireneju pussalas dienvidos, Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Āzijas D un DR daļā (BirdLife International 2020). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā mazliet paplašinājusies virzienā uz ziemeļiem (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.– 2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu tā ir pieaugusi (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 2240 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 75 558 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2020). Eiropas populācija ir stabila. Krievijā populācija sarūk, Igaunijā un Baltkrievijā – stabila. Lietuvā populācija ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 250–450 pāru (500–900 pieaugušu indivīdu). Gan īstermiņā, gan ilgtermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Dzīvotnes izvēlē būtiska loma ir piemērotām ligzdošanas vietām un vietām ar trūcīgu veģetāciju, kur viegli iegūt barību no augsnes, tāpēc suga apdzīvo piekrastes zonu, dažādus dārzus un mazdārziņus. Specifiska, bet būtiska dzīvotne ir arī Ādažu militārais poligons (LOB 1998; Ķerus 2005). Paaudzes ilgums: 3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek iegūta, bet tiek medīta Vidusjūras reģionā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir sniegts eksperta novērtējums. Ligzdošanas vietu pieejamību var mazināt ēku renovācija un vides sakopšana (drupu u. tml. novākšana). Draudus var radīt pesticīdu lietošana barības kukaiņu (piemēram, zemesvēžu) apkarošanai. Ceļā uz un no ziemošanas vietām sugu apdraud medības.
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pupuķis ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkā “Bernāti”, dabas liegumos “Ziemupe” un “Randu pļavas”. Taču nozīmīgākā ĪADT pupuķim ir aizsargājamo ainavu apvidus “Ādaži”, kuras izveidošanas mērķu sarakstā suga nav iekļauta. Pupuķis nav mērķsuga nevienā putniem nozīmīgajā vietā (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridisko statusu Latvijā ir iespējams pārskatīt. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā piemērotas ligzdošanas vietas vai jāizvieto atbilstoši būri, arī jāierobežo pesticīdu lietošana dārzos.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Hoopoe − Upupa epops. In Latvia, no significant change in the distribution has occurred between 1980–1984 and 2000–2004, while growth was observed between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of breeding population is 2,240 km2, the EOO – 75,558 km2. The breeding population is estimated at 250–450 pairs (500–900 adult individuals). The population is increasing both in the short term as well as in the long term. Suitable breeding sites and areas with poor vegetation, where the birds can obtain food from the soil, play an important role in the choice of the habitat, thereby they inhabit coastal areas, various gardens and allotments. The Ādaži military training area is also a specific but important habitat. The species is not hunted in Latvia, but it is hunted in the Mediterranean region. The threats have not been studied in Latvia, therefore, an expert assessment has been provided here. The availability of breeding sites can be reduced by the renovation of buildings and cleaning up the environment (removal of debris, etc.). The use of pesticides to control insects they forage on (such as Gryllotalpa gryllotalpa) can pose a threat. The species is threatened by hunting on its way to and from its wintering grounds. Revision of the legal status of species protection in Latvia is possible. Maintenance of suitable breeding sites or the placement of appropriate nest boxes, as well as limiting the use of pesticides in gardens, is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
