Morfoloģija un bioloģija. Purva celmenes cepurīte ir 3–5 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk plakana, ar brūnganām zvīņām, vēlāk gandrīz kaila, medus dzeltena līdz sārti brūngana, vidū tumšāka, ar ieliektu malu. Mīkstums balts, maigs, ar neizteiktu smaržu un maigu garšu. Lapiņas sākumā bāli okerdzeltenas, vēlāk dzeltenīgas vai brūngani sārtas, retas, plānas, gar kātiņu nedaudz nolaidenas. Kātiņš 8–10 cm garš, 1,0–2,5 cm diametrā, uz leju paresnināts, cepurītes krāsā, blīvs, sīksts, bez gredzena. Sporas gludas, olveida, bezkrāsainas, birumrakstā baltas, 8,0–9,5 x 5,5 μm (Knudsen, Vesterholt 2012, Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi nelielos ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama Eiropā, vietām Ziemeļamerikā un Āzijā (GBIF 2024). Eiropā novērota reti boreālajā veģetācijas zonā, ļoti reti mērenajā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 2003. gadā Slīteres Nacionālajā parkā, savukārt 2004. gadā – valsts DR daļā, Vīķu purvā pie Lielauces ezera (Dāniele 2015). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Trūkst datu par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Atšķirībā no citām celmeņu sugām tā ir herbotrofs un briotrofs – tā sadala nevis koksni, bet atmirušās augu (sūnu) atliekas. Sastopama sūnu un kaļķainos zāļu purvos, purvu malās (Knudsen, Vesterholt 2012).
Izmantošana un tirdzniecība.–
Apdraudējums. Latvijā galvenais apdraudējums saistīts ar purvu apsaimniekošanu – nosusināšanu, kūdras ieguvi. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir neliela apdzīvotā platība un neliels pieaugušo indivīdu skaits, prognozēta apdzīvotās platības un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Abas līdz šim zināmās atradnes atrodas ĪADT – Slīteres Nacionālajā parkā un dabas liegumā “Vīķu purvs”. Sugas aizsardzības pasākumi saistīti ar biotopu – gan sūnu, gan kaļķainu zāļu purvu biotopu – saglabāšanu. Pašlaik ir ļoti maz novērojumu par sēnēm purvos, tāpēc jāturpina jaunu sugas atradņu meklēšana, lai noskaidrotu sugas reģionālās populācijas lielumu, sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošos faktorus.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Marsh honey fungus – Desarmillaria ectypa. Found in Europe, parts of North America, and Asia. It is rare in Europe in the boreal zone, and very rare in the temperate zone. It is very rare in Latvia. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. Data on the regional population size and changes in Latvia are lacking. The number of mature individuals probably does not exceed 50. It occurs in raised bogs calcareous fens, and mire margins. In Latvia, the main threat is related to mire management – drainage, and peat extraction. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to low AOO and a low number of mature individuals; the decline in AOO and habitat quality is expected. The species is not listed as a species of EU importance nor is it protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. Both known localities are in the protected nature areas – the Slītere National Park and the “Vīķu Purvs” Nature Reserve. The conservation measures are related to the preservation of habitats – raised bogs and calcareous fens. At present, there are very few records of fungi in mires, so it is necessary to continue searching for new localities to estimate the regional population size, occurrence, ecology and threats.
Literatūras saraksts
