Morfoloģija un bioloģija. Purva micītes augļķermeņi ir līdz 4 cm augsti, to galotnes daļa krasi norobežota no kātiņiem. Augļķermeņu auglīgā galotne vālesveidīga, bieži nedaudz saplacināta, vidū doba, gluda, oranža, dzeltensarkana vai medus dzeltena. Kātiņš 2–3 cm garš un 2–3 mm diametrā, trausls, balts, ar sārtu nokrāsu. Aski iegareni vālesveidīgi, 110–130 x 7–8 μm, parafīzes pavedienveidīgas, 105–140 x 2 μm, zarainas, gaišdzeltenas. Sporas bezkrāsainas, vārpstveidīgas, 10–20 x 3–4 μm, ar laiku dažreiz divšūnu (Dāniele, Meiere 2020; Latvijas Daba 2022). Augļķermeņi nelielās grupās veidojas pavasarī un vasaras sākumā.
Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā, Āfrikā (GBIF 2023). Eiropā sastopama bieži. Latvijā konstatēta samērā reti. Pirmo reizi atradis F. E. Štolls 1929. gadā valsts ZR daļā, Lielirbē (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas 33 atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 57 346 km2, apdzīvotā platība (AOO) – 132 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Meža nedzīvās zemsegas saprotrofs. Sastopama mitros mežos, purvos, grāvjos, stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos uz augu atliekām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums saistīts ar purvu un citu mitrāju nosusināšanu un kūdras ieguvi. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo Latvijā tai ir neliela reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Sastopama ĪADT – Slīteres un Ķemeru Nacionālajos parkos u. c. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā pārmitras vietas mežos. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Bog beacon – Mitrula paludosa. Distributed in Europe, North America, parts of Asia, and Africa. It is common in Europe, but rather rare in Latvia; currently 33 known localities in different regions. The EOO in Latvia is 57,346 km2, and the AOO – 132 km2. No information is available on changes in the distribution due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. It is a forest litter and soil saprotroph. It is found in wet forests, mires, ditches, stagnant or slow-flowing waters on plant residues. The main threat is associated with drainage and peat extraction in mires and other wetlands. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a small regional population. The species is not on the list of species of EU importance or the national list of protected species. In Latvia, legal protection status is not required for this species. It occurs in protected nature areas, such as the Slītere and Ķemeri National Parks. To protect the species, wet places in forests should be preserved. Research is needed on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology.
Literatūras saraksts
