Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Vidēji vai nelieli augi zeltaini zaļās vai brūnganās, spīdīgās velēnās. Stumbrs gulošs vai pacils, neregulāri zarots, 5–10 cm garš. Stumbra lapas atstāvošas, stumbru galos reizēm sirpjveida, 1–2 mm garas, plati lancetiskas, ar renesveida galu. Mala neizteikti zobaina. Lapas plātnes šūnas šauri lancetiskas. Pie lapas pamatnes raksturīga nolaidena stūru šūnu grupa, šūnas lielas, neregulāri taisnstūrainas. Dzīsla ievirzās augstu lapas galā, samērā spēcīga. Zaru lapas mazākas un šaurākas nekā stumbra lapas. Sporofīts veidojas reti, sporangiji noliekušies, eliptiski, liekti (Лазаренко 1955; Smith 1978; Jukonienė 2003; Игнатов, Игнатова 2004; Atherton et al. 2010; Hedenäs et al. 2014).
Izplatība. Eiropā plaši izplatīta mērenās klimata joslas suga, sastopama no Fenoskandijas vidienes, Baltijas valstīm un Krievijas līdz Spānijas centrālai daļai, Itālijas ziemeļiem un Bulgārijai. Sastopama arī Ziemeļāfrikā un Āzijā (Blockeel et al. 2014). Latvijā konstatētas 11 atradnes dažādos valsts reģionos. 20. gs. sākumā atrasta Jelgavas apkārtnē (J. Mikutovičs, 1909, 1911) (Aболинь 1968). Pēdējos 50 gados tā konstatēta deviņās atradnēs (B. Bambe, E. Laucis, S. Rūsiņa, J. Kluša, V. Ērmane, LVMI Silava herbārijs; Dabasdati.lv 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 27 864 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 36 km2.
Populācija. Sugas izplatība mazinās daudzās tās areāla daļās, piemēram, Centrāleiropā. Daļā areāla suga ir reta, bet plašāk izplatīta Skandināvijas D piekrastē. Eiropas reģionālās populācijas mazināšanos procentuāli grūti no vērtēt (Hodgetts et al. 2019). Latvijā reģionālās populācijas lielums un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Kalcifila suga, sastopama uz mitras vai purvainas augsnes, atmirušām augu atliekām, reti arī uz trupošas koksnes labi apgaismotās vai nedaudz apēnotās vietās. Daudzas atradnes ir piekrastes biotopos, starpkāpu ieplakās vai mitros zālājos smilts augsnēs. Suga sastopama kaļķainu ūdeņu izplūdes vietās, galvenokārt zāļu purvos, arī slapjos virsājos un purvainos mežos, reizēm uz koku pamatnēm, reti uz mitrām klintīm un akmeņiem. Lielbritānijā plašos laukumos sastopama mitrājā, kas izveidojies kaļķakmens karjerā. Centrāleiropā sastopama arī ezeru krastos, bet Dienvideiropā tās izplatība ir saistīta ar kalniem (Hodgetts et al. 2019). Latvijā suga sākotnēji konstatēta melnalksnājā pie ciņu pamatnēm un mitrā jauktā mežā uz apses pamatnes (Aболинь 1968). Pēdējos 40 gados atrasta zāļu purvos, mitros, purvainos un applūstošos zālājos un nosusinātā mežā. Aug kopā ar citām kalcifilām sugām – staraino atskabardzi Campylium stellatum, Kosona dižsirpi Scorpidium cossonii, atrotīto dižsirpi S. revolvens, parasto dižsirpi S. scorpioides, mīksto sirpjlapi Drepanocladus aduncus, staipekņu sirpjlapi D. lycopodioides, Neidamas kroksamtīti Ptychostomum neodamense (J. Klušas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tās galvenais biotops ir zāļu purvi un saistībā ar biotopa sarukumu tā var atbilst jutīgas vai apdraudētas sugas statusam (Hodgetts et al. 2019). Sugu ietekmē sausums un nokrišņu daudzuma mazināšanās klimata pārmaiņu ietekmē. Galvenais drauds ir purvu nosusināšana un izmantošana kūdras ieguvei. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO un prognozēta nepārtraukta AOO un biotopa kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (pašlaik tā nav aizsargājama). Suga konstatēta trijās ĪADT: dabas liegumos “Ķirbas purvs” un “Paņemūnes meži” un dabas parkā “Engures ezers”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jāveic zinātniski pētījumi par populācijas lielumu, izplatību.
Autori: Baiba Bambe*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Fine-leaved marsh feather-moss – Campyliadelphus elodes. A widely distributed temperate moss species in Europe, found from central Fennoscandia, the Baltic countries and Russia, to central Spain, northern Italy and Bulgaria. It was first found in Latvia by J. Mikutowicz in 1909. In Latvia, 11 localities have been recorded in various regions of the country. EOO is 27,864 km2, and AOO is 36 km2. The regional population size and trends are unknown. The species grows in fens, wet and flooded grasslands and in drained woodland. The species is threatened by drought and reduced rainfall due to climate change, drainage and peat extraction. In Latvia, it is assessed as a Vulnerable (VU) due to its small AOO and a projected continuous decline in both the AOO and habitat quality. It should be included on the list of protected species of Latvia. The species has been recorded in protected areas – the “Ķirbas purvs” and “Paņemūnes meži” Nature Reserves and the “Engures ezers” Nature Park. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, and scientific studies on the population size, distribution and dynamics should be carried out.
Literatūras saraksts
