Morfoloģija un bioloģija. Neliels bridējputns ar pelēkbrūni raibumotu apspalvojumu. Kājas zaļgandzeltenas (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek galvenokārt no dažādiem kukaiņiem (BirdLife International 2021). Ligzda ir bedrīte uz zemes, izklāta ar stiebriņiem, rūpīgi paslēpta augājā. Mazuļi ligzdbēgļi (Baumanis, Klimpiņš 1997). Gājputns, caurceļo lielākā skaitā nekā ligzdo (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Skandināvijas–Baltijas valstīm–Ukrainas sniedzas pāri visai Āzijai līdz Krievijas austrumiem, dienvidos līdz Kazahstānai un Mongolijai. Ziemo Āfrikā (galvenokārt uz dienvidiem no Sahāras), Arābijas pussalas austrumos, Indijā, Āzijas DA daļā un Austrālijā (BirdLife International 2016). Izplatība Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Latvijā kopš 20. gs.80. gadiem būtiskas izplatības pārmaiņas nav konstatētas, taču nav zināms, cik lielā mērā šo rezultātu ietekmē pārmaiņas purvu apsekotībā (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 432 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 66 687 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2016). Eiropas populācijas tendence ir nezināma. Lietuvā un Baltkrievijā populācija ir stabila. Krievijā ilgtermiņā populācija ir stabila, bet īstermiņa tendence nav zināma. Lietuvas populācija ilgtermiņā sarūk, bet īstermiņā ir stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 170–878 pāri (340–1756 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija ir stabila, taču īstermiņa tendence ir negatīva (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 8%.
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo purvos. Paaudzes ilgums: 3,3 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā netiek medīta. Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtiskākie no tiem varētu būt purvu biotopu pakāpeniska degradācija meliorācijas rezultātā un rekreācijas radīts traucējums ligzdošanas laikā. Eiropas novērtējumā ir atzīmēts arī, ka sugu apdraud kūdrāju nosusināšana lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām. Suga ir jutīga pret putnu botulismu un putnu malāriju, tāpēc to var apdraudēt šo slimību uzliesmojumi nākotnē (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” purva tilbīte ir viena no izveidošanas mērķsugām 57 ĪADT. Purva tilbīte ir viena no mērķsugām putniem nozīmīgajās vietās “Bērzpils purvi un palienes”, “Cenas tīrelis”, “Ķemeru Nacionālais parks”, “Lielais un Pemmes purvi”, “Orlovas purvs”, “Stikli”, “Teiču un Pelečāres purvi”, “Ziemeļu purvi” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāaizsargā augstie purvi, tostarp jānovērš meliorācijas ietekme. Jānovērš traucējums ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Wood Sandpiper − Tringa glareola. No significant changes in distribution have been observed in Latvia since the 1980s, but it is unknown to what extent this result is influenced by changes in the surveying of bogs. The AOO of the breeding population is 432 km2, the EOO – 66,687 km2. The breeding population is estimated at 170–878 pairs (340–1,756 adult individuals). The population is stable in the long term, but the short-term trend is negative. The population has declined by 8% within ten years. Breeds in bogs. The species is not hunted in Latvia, but the European assessment indicates that it is hunted. In Latvia, threats have not been studied, but it is likely that the most important threats could be the gradual degradation of bog habitats due to drainage and recreational disturbance during the breeding season. The European assessment also notes that the species is threatened by the drainage of peatlands for agriculture and forestry. The species is susceptible to avian botulism and avian malaria and may be threatened by future outbreaks of these diseases. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation of raised bogs, including the prevention of the impacts of drainage, is required for the protection of the species. Disturbances should be prevented during the breeding period.
Literatūras saraksts
