Morfoloģija un bioloģija. Mazāka nekā lielā zīlīte. Mugurpuse vienmērīgi brūngani pelēka, vēderpuse un vaigi netīri balti. Galvas virsa un zods spīdīgi melni. Pārtiek no kukaiņiem un dažādu augu sēklām. Ligzdo galvenokārt dabiskos dobumos, zaru spraugās u. tml. vietās, retumis arī būrīšos. Dējumā 5–9 olas, gadā 1–2 perējumi. Ļoti izteikts nometnieks (LOB 2002).
Izplatība. Izplatības areālam ir divas daļas. Eiropā areāls sniedzas no Lielbritānijas un Pireneju pussalas ziemeļiem līdz Urālu D daļai (ziemeļos – līdz Skandināvijas centrālajai daļai). Otra izplatības areāla daļa – no Mongolijas Z daļas līdz Korejas pussalai un Japānas Z daļai. Ziemo ligzdošanas areālā (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā pavisam nedaudz mazinājusies (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 7976 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 84 776 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropā populācija stabila. Igaunijā un Baltkrievijā populācija sarūk, bet Lietuvā tā ir stabila. Krievijā ilgtermiņā populācija pieaug, bet īstermiņā – stabila (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 48 132–160 550 pāru (96 264–321 100 pieaugušu indivīdu). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija sarūk (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados tā ir samazinājusies par 41%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo jauktus un lapu koku mežus, parkus, dārzus, upju un ezeru krastus, kur ir meži un krūmāji ar nokaltušu koku stumbeņiem (LOB 2002). Paaudzes ilgums: 2,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, bet ir ticami, ka būtiskākais no tiem ir mežsaimnieciskā darbība, tostarp ligzdu iznīcināšana, veicot mežizstrādi ligzdošanas laikā.
Aizsardzība. Purva zīlīte nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ligzdo daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā veci meži un jānosaka mežizstrādes pārtraukums ligzdošanas laikā.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Marsh Tit − Poecile palustris. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 7,976 km2, the EOO – 84,776 km2. The breeding population is estimated at 48,132– 160,550 pairs (96,264–321,100 adult individuals). The population is declining in the long term as well as in the short term. It has declined by 41% over the last ten years. Inhabits mixed and deciduous forests, parks, gardens, rivers and lakeshores, where there are woods and shrubs with dead tree trunks. The threats have not been studied in Latvia, but it is likely that the most significant threat is forestry activities, including the destruction of nests by logging during the breeding season. Monitoring of the population is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Preservation of old forests and the suspension of logging during the breeding season need to be observed to conserve the species.
Literatūras saraksts
