Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 10–40 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, tievs, lejasdaļā apaļš, augšdaļā trīsšķautņains, blakus vecajam gumam jauns neīstais gums, ietverts veco lapu makstīs. Lapa viena (reti divas) stublāja lejasdaļā, 3–10 cm gara, 1–5 cm plata, eliptiski vai iegareni olveidīga, gals strups līdz nosmailots. Ziedu ķekars vidēji blīvs vai skrajš, 3–20 cm garš. Pieziedlapas īlenveida, olveidīgi lancetiskas, īsākas nekā ziedkāts. Ziedu daudz, apziednis zaļgans līdz dzeltenzaļš. Lūpa vesela, bez pieša, ar piecām dzīslām. Apziedņa lapas 0,2–0,4 cm garas, visas apmēram vienāda garuma. Auglis – dzeltenīga, ieapaļa pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā. (Cepurīte 2005; Priedītis 2014). Apputeksnē kukaiņi, vairojas ar sēklām un veģetatīvi (Durka 2002). Sēklas izplata vējš, un vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 2–15 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā (Govaerts 2024). Igaunijā samērā bieži visā valstī, tomēr lielāks atradņu skaits ir A daļā (eElurikkus 2022). Lietuvā reti R un A daļā (Gudžinskas, Ryla 2006; Petrulaitis 2021). Baltkrievijā suga reti sastopama Z daļā (Лебедько 2015). Krievijas ZR daļā reti atrodama suga (Сорокина и др. 2021). Latvijā sastopama diezgan reti visā valstī, tomēr biežāk A daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 79 215 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 452 km2. EOO nav būtiski mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigu datiem (Cepurīte 2003, 2005), taču atradņu skaits, visticamāk, ir mazinājies dažādu faktoru dēļ. Mērķtiecīga visu vēsturisko atradņu pārbaude un jaunu atradņu meklēšana nav bijusi. AOO vērtēta kā lielāka nekā 500 km2, taču tā nepārsniegtu VU kritērija slieksni.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu katrā vietā un populācijas dinamiku nav. Parasti suga aug pa vienai vai nelielās grupās. Reti vienā atradnē ir vairāk nekā desmit indivīdu (DAP 2023). Eiropā sugas populācijai ir tendence mazināties (Rankou 2011).
Dzīvotnes un ekoloģija. Daļēji noēnotu, mitru, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām vidēji bagātu augteņu suga (Tichý et al. 2023). Latvijā konstatēta zāļu un pārejas purvos, it īpaši tādos, kas veidojušies, aizaugot un pārpurvojoties ezeriem, melnalkšņu, melnalkšņu-bērzu mežos, kā arī mitros jauktu koku (egļu-bērzu) mežos kūdras augsnēs. Atrasta arī avotu purvā (DAP 2023; LU BI kartotēka). Purvos tā parasti sastopama to malās, uz robežas ar minerālaugsni, daļējā koku un krūmu noēnojumā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud pārejas purvu un slapjo mežu susināšana. Mežos to apdraud arī intensīva mežsaimnieciskā darbība. To var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Nav zināms, cik liela Latvijas populācijas daļa ir ĪADT un mikroliegumos. Daudz atradņu ir aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpēta tās izplatība un populācijas lielums, kā arī jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Nav pieļaujama susināšana un mežizstrāde sugas dzīvotnēs.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Single-leaved bog-orchid – Malaxis monophyllos. It is rather rare in Latvia, but found more frequently in the eastern part of the country, which is related to the distribution of suitable habitats. The AOO is 452 km2, and the EOO – 79,215 km2. The EOO has not changed significantly compared to what was previously known. The AOO is most likely greater than 500 km2, but it still does not exceed the threshold of a vulnerable species (VU). There are no data on the size of subpopulations in each locality and population dynamics. Usually, 1–20 individuals are recorded per site. M. monophyllos grows in transitional mires, especially those formed by overgrowing and filling-in of lakes, black alder swamps, and moist mixed forests on peat soils. In mires, it has been found on the border with mineral soil, in partial shade. In forests, it is threatened by logging. The percentage of the population in protected areas and microreserves is unknown. Many localities occur in the “Augšzeme” Protected Landscape Area. Research on the distribution and population size is necessary, as well as the identification of the most important places for conservation. Drainage and logging in the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
