Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Rozetveida vai līdzīgas formas klājienos augoši, vāji aromātiski lapoņveida augi augsnes virskārtā. Izmērs 2–4 × 0,5–0,9 cm. Laponis ādains, dihotomi zarots. Daivas līdz 8 mm platas, galā ar sirdsveida jomu. Virspuse gaišzaļa, nespīdīga, kontrastē ar sarkanvioletām daivu malām, apakšpuse – sarkanbrūna. Virspuse gluda, ar vāji saskatāmu dzīslojumu un gaisa kamerām. Gaisa kameru atveres vienkāršas (nav mucveida), ar 3–5 koncentriskiem šūnu gredzeniem. Lapoņa apakšpusē atrodas violeti sarkanas plēksnes, katra ar 2 (3–4) pavedienveida izaugumiem. Vidusdzīsla neskaidra. Anterīdiju sastati sēdoši, diskveida un atrodas lapoņa virspusē vidusdzīslas apvidū. Arhegoniji attīstās uz pagariem sastatiem lapoņu galos un tiem ir izliektas cepurītes forma. Sporas dzeltenas. Sastati ir ar vienu rievu, bet to apakšā un augšā atrodas bezkrāsaini gari lentveida pavedieni. Epidermas šūnas ar plāniem šūnapvalkiem, stūros ar trīsstūrveida uzbiezinājumiem, kas manāmi izspiežas augšup. Asimilācijas audi labi attīstīti, aizņem gandrīz pusi lapoņa biezuma, kas redzams tā šķērsgriezumā (Atherton et al. 2010; FNA 2015; Liepiņa 2017).
Izplatība. Cirkumpolāra dienvidu reģionu un mērenā klimata joslas suga amplitūdā 5–580 m v.j.l. Izplatīta visā Eiropā no Makaronēzijas salām līdz Urālu kalniem un no Vidusjūras līdz Fenoskandijas ziemeļiem un Islandei (Hodgetts 2015). Sastopama arī Āzijā, Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Āfrikā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Latvijā ļoti reta suga, kas līdz šim konstatēta tikai Centrāllatvijā, Daugavas ielejā. Apkopoti dati par divām senajām atradnēm (A. Brutāns, 1890, J. Strautmanis, 1925, 1936) Klintaines pagastā. Domājams, atradnes līdz ar Pļaviņu HES būvniecību ir iznīcinātas, tas nozīmē, ka samazinājusies sugas apdzīvotā platība (AOO), sastopamības apgabals (EOO), pieaugušo indivīdu un apakšpopulāciju skaits, piemērotu biotopu platība. Mūsdienās konstatēta Daugavas ielejā Daugmales, Sēlijas un Staburaga pagastā (A. Opmanis, 2006, J. Kluša, 2017). EOO ir 142 km², un AOO ir 16 km².
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila (Schnyder 2019). Latvijā reģionālā populācija ir neliela, jo zināmas tikai četras atradnes Daugavas krastos. Karbonātisku pamatiežu vai citu biotopu ar šādu substrātu kopējā platība Latvijā ir neliela. Pieejamo dolomītiežu atsegumu upju krastos izplatība drastiski samazinājās pēc Latvijas PSR īstenotajiem upju regulēšanas projektiem. Neskaitāmās upēs veikti gultņu pārrakšanas un padziļināšanas darbi, kas iekļāva arī dolomītiežu un citu iežu spridzināšanu upju krastos. Veicinot sūnu izpēti, sagaidāms atradņu skaita pieaugums, tomēr nozīmīgas izmaiņas reģionālās populācijas lielumā nav prognozējamas.
Biotopi un ekoloģija. Suga sastopama upju krastos un ielejās, kur ir tai piemērots substrāts, – karbonātus saturoši ieži (dolomīts, kaļķakmens), virs kuriem ir plāna trūdvielu kārta. Pavadošās sugas ir bālganā dūkstenīte Chiloscyphus pallescens un sarkanmalu skrajlapīte Mnium marginatum (J. Klušas novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu var apdraudēt tai piemērotu biotopu iznīcināšana vai izmaiņas lauksaimniecības praksē – pārmērīgs slāpekļa daudzums vidē, ganīšanas pārtraukšana un platību aizaugšana ar krūmiem un kokiem (Nebel, Philippi 2005). Latvijā atradnes negatīvi var ietekmēt ūdenslīmeņa svārstības HES darbības rezultātā (A. Mežaka, pers. ziņojums). Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliels EOO, neliela un sadrumstalota AOO, prognozēta nepārtraukta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzībai Tās aizsardzībai jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Konstatēta ĪADT – dabas pieminekļa “Staburags” teritorijā. Jānodrošina atradņu aizsardzība un apsaimniekošana.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Hemisphaeric liverwort – Reboulia hemisphaerica. The liverwort is widespread throughout Europe from the Macaronesian islands to the Ural Mountains and from the Mediterranean to northern Fennoscandia and Iceland. It is also found in Asia, North and South America, Africa, Australia and New Zealand. It was first found in Latvia by A. Bruttan in 1890. It is a very rare species in Latvia, so far found only in central Latvia, in the Daugava valley. Data on two historical localities in Klintaine municipality has been gathered. It is likely that the localities have been destroyed by the construction of the Pļaviņas HPP. Today, it is found in the Daugava valley in Daugmale, Sēlija and Staburags parishes. EOO is 142 km², and AOO is 16 km². The regional population of the species in Latvia is small. No significant changes in regional population size are foreseeable. It grows on river banks and in valleys where the substrate is suitable – carbonate rocks (dolomite, limestone) with a thin layer of humus. In Latvia, the species’ habitat may be adversely affected by fluctuations in water levels resulting from the operation of the hydropower plant. It is assessed as Endangered (EN) due to its small EOO and small and fragmented AOO, with a predicted continued decline in habitat area and quality. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. It is found in protected nature territory – the “Staburags” nature monument. Conservation and management of the localities should be ensured.
Literatūras saraksts
