Morfoloģija un bioloģija. Raibtaustekļu mizasblakts tēviņi ir 4,9–5,7 mm gari, mātītes – 5,6–6,3 mm. Raksturīgs pilnībā tumšs ķermeņa krāsojums, vienīgi 3. taustekļu posms kontrastējoši pilnībā balts vai iedzeltens. Latvijā nav līdzīgu sugu (Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abiem spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Barojas ar dažādu sēņu augļķermeņiem un micēliju apdegušajā koksnē un uz tās (Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011; SLU Artdatabanken 2022).
Izplatība. Suga sastopama Eiropā Skandināvijas taigas zonā un Centrāleiropas Z daļā (Aukema, Rieger 2001; Heiss, Péricart 2007; GBIF 2022). Ārpus Eiropas suga konstatēta Sibīrijā līdz pat Krievijas Tālajiem Austrumiem. Vismaz divas atradnes zināmas Igaunijā, viena no tām netālu no Ainažiem (eElurikkus 2022). Līdzīgi kā citas degumus apdzīvojošās sugas, raibtaustekļu mizasblakts ir ar labām izplatīšanās spējām (spēj nolidot daudzus kilometrus). Latvijā ir zināmi senāki atradumi 2002. gada Ķemeru tīreļa deguma apkārtnē. Divi jaunāki atradumi valsts centrālajā daļā (Garkalnē un Jūgu purvā) ir mērķtiecīgas ar degumiem saistītu mizasblakšu meklēšanas rezultāts (Vilks 2019). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 2000 km2. Potenciālā apdzīvotā platība (AOO) nepārsniedz 100 km2, jo ik gadu ugunsgrēkos izdegušās meža platības aizņem vidēji līdz 5 km2.
Populācija Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu, stāvokli un tendencēm nav veikti ne Latvijā, ne citur pasaulē. Nekur Eiropā suga nav bieži un plaši sastopama (Rinne 2017; Albrecht, Viljanen 2019; GBIF 2022; SLU Artdatabanken 2022), iespējams, tādēļ ka grūti konstatējama.
Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar degumiem mežos – imago un nimfas ir novērojami uz degušiem skujkokiem vai zem to nokaltušās mizas. Iespējams, apdzīvo arī citus biotopu tipus, piemēram, purvainus priežu mežus. Retumis citās valstīs ir novēroti indivīdi arī ārpus degumiem vai pat pilsētu teritorijā (Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011; SLU Artdatabanken 2022).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav apzināts un pētīts, taču kopumā areālā sugu apdraud ugunsgrēku samazinājums mežos, kā arī tūlītēja mežizstrāde un koku izvākšana pēc ugunsgrēkiem, neļaujot sugai attīstīties pietiekami ilgu laiku. Suga ir novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo tai ir maza AOO un apdraudējumu ietekmes apgabalu skaits (<5), notiek nepārtraukta biotopu platības un kvalitātes mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Galvenais aizsardzības pasākums – meža degumu (vismaz trešdaļas deguma platības) saglabāšana neskartā stāvoklī vismaz trīs gadus pēc degšanas; ieteicams daļu deguma atstāt neskartu arī ilgtermiņā. Tas ļautu sugai pabeigt 2–3 attīstības ciklus un palielinātu iespēju, ka daļa šo indivīdu migrē arī uz jaunām degumu teritorijām. Jāturpina sugas meklēšana un izpēte potenciāli piemērotos biotopos, pievēršoties nesenu ugunsgrēku vietām skujkoku mežos.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Flat bug – Aradus signaticornis. A Palearctic species. In Europe, the distribution range includes the Scandinavian Peninsula, the Baltic countries and the northern part of Central Europe (Aukema, Rieger 2001; Heiss, Péricart 2007; GBIF 2022). In Asia, the species is found throughout Siberia, extending eastwards to the Russian Far East. In Latvia, A. signaticornis is recorded in the vicinity of Ķemeru tīrelis (bog) and near Garkalne and Jūgu bog in central Latvia (Vilks 2019). The EOO is nearly 2,000 km2. The AOO is 12 km2, but the potential AOO does not exceed 100 km2 considering the available habitat. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species is dependent on forest fires – imagoes and nymphs dwell on burnt conifers or beneath burnt bark. There are few records of A. signaticornis from outside burnt areas and even from urban areas (Heiss, Péricart 2007; Rintala, Rinne 2011; SLU Artdatabanken 2022). Threats in Latvia have not been specifically studied. A. signaticornis is threatened by the reduction of fires in boreal forests and by immediate logging and removal of burnt wood after fires resulting in an “ecological trap”. The species is assessed as Endangered (EN) due to the small AOO, low number of locations (<5) and continuous decline in habitat area and quality. It is not on the lists of protected species in the EU or Latvia. A. signaticornis is proposed for inclusion on the list of protected species of Latvia for which micro-reserves can be established. The species would benefit from leaving forest fire sites (about 1/3 of each burnt coniferous forest area) untouched for three years or longer after the fire. Continued searches for the species in potentially suitable habitats are necessary.
Literatūras saraksts
