Morfoloģija un bioloģija. Raupjās cetrēlijas laponis ir līdz 10 cm diametrā, lapveida, veido plati zarotas, viļņainas daivas. Daivas līdz 2,0 cm platas, cieši pieguļošas vai bieži viena daiva pārsedz otru, noapaļotām viļņainām apmalēm. Daivu augšpuse blāvi pelēka, dažreiz brūna, ar izklaidus punktveida pseidocifellām, vecāku daivu apmale ar sorēdijām. Daivu apakšpuse melna, mazliet krunkaina. Rizīnas daivu apakšpusē izklaidus, vienkāršas, ar platu gaišāku joslu gar daivu malu (Degtjarenko, Moisejevs 2020; A. Piterāns, nepubl. materiāli). Cetrēliju Cetrelia ģints sugu noteikšanai ir jāveic sekundāro metabolītu sastāva analīzes. Šim nolūkam lieto standartizētas plānslāņu hromatogrāfijas metodes (Degtjarenko, Moisejevs 2020).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama valsts centrālajā un A daļā, konstatēta 13 atradnēs (Degtjarenko, Moisejevs 2020). 11 no tām konstatētas 1996.–2002. gadā un tikai divas vēlāk – 2016. gadā Gulbenes un Alūksnes novadā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 6428 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 52 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un izmaiņām nav veikti. Populācija vērtējama kā maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug uz melnalkšņu (retāk citu platlapju) mizas vecos dabiskos platlapju mežos ar stabilu, augstu gaisa mitrumu. Latvijā konstatēta arī uz liepas, ozola, oša, ievas un baltalkšņa (Degtjarenko, Moisejevs 2020). Ārpus Latvijas nereti novērota uz akmeņiem, kā arī uz ozolu, dižskābaržu un skābaržu mizas (GBIF 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – staignāju mežos, aluviālajos krastmalu un palieņu mežos. Dabisku meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga ir jutīga pret mežizstrādes pasākumiem, kas veicina mikroklimata izmaiņas mežos, kā arī mežu meliorācija. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kurai var veidot mikroliegumus. Konstatēta dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Gruzdovas meži”, bet vairums atradņu ir ārpus ĪADT. Jāsaglabā vecie dabiskie pārmitrie lapu koku meži. Sugas atradnēs un to tuvumā nav pieļaujamas darbības (mežizstrāde, susināšana), kas ietekmē dabisko hidroloģisko režīmu un mikroklimatu. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs.
Summary. Cetrelia monachorum is found in Europe, Asia and North America. In Latvia, the species occurs in the central and eastern part of the country; it has been found in 13 localities. The EOO is 6,428 km2, and the AOO is 52 km2. Epiphytic species growing on the bark of black alder (less commonly – other broad-leaved trees) in old natural broadleaf forests with stable, high air humidity. In Latvia, it is also found on lime, oak, ash, bird cherry, and grey alder. The species is sensitive to logging activities that promote the alteration of the forest microclimate, as well as drainage activities in forests. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. The species should be included on the list of protected species as a species for which micro-reserves may be established. It has been found in the protected areas – “Lubāna mitrājs” and “Gruzdovas meži” Nature Reserves, while most of the localities are situated outside protected areas. Old, naturally waterlogged deciduous forests should be preserved. Activities that affect the natural hydrological regime and microclimate at the localities of the species must not be permitted at the localities of the species and in the vicinity thereof. Studies addressing the population size of the species, distribution and dynamic changes must be carried out.
Literatūras saraksts
